No 9.-12. decembrim esiet mīļi aicināti uz Jēkabpils Tautas nama Balto zāli.
Tiek rīkota izstāde – tirdziņš „Dāvana, ko vēlos Ziemassvētkos”.
Gaidīts ikviens, kurš vēlas sajust svētku tuvošanos, iedvesmoties, kā arī iegādāties sev un saviem mīļajiem jauku dāvaniņu.
Dāvanu došanas un saņemšanas prieks mīt katrā no mums. No katras nopirktās dāvaniņas 5 santīmi tiks ziedoti Jēkabpils dzīvnieku patversmei.
Dalīsimies ar savas dvēseles siltumu ar citiem!
Iedegsim Adventes vainagā otro svecīti,
9.decembrī plkst. 13.00 Tautas nama Baltajā zālē, izstādes atklāšanā.
Arī mani uzaicināja piedalīties šajā izstādē ar saviem darbiem. BET!!- es jau nešuju neko pārdošanai.. tāpēc darbu it kā nav. Sapratu, ka iecere ir jāatbalsta, tāpēc uzreiz Everitai atbildēju- es padomāšu. Sapratu, ka vienīgais ko varu, ir tējas kastes.. Tad nu ņēmos darināt kastes.
Pārdošanai ir tapušas četras tējas kastes. Pašai ļooti patīk Mēzrozīšu.. jā.. motīvi apzināti izvēlēti mazāki.. nelieli, jo nu lielu šūt ir laikietilpīgi... un tas jau būs par dārgu.. arī šīs nebūs nekāds lētais prieks. Bet es sevi, savu darbu cienu, tāpēc viss maksā tik cik maksā...
Uz izstādi aizceļoja arī Tēvreize...
Šodien saprotu, ka bilde ir man īpaša un pat pietrūkst...(atkāpei- man šodien ļooti smaga diena.. es cenšos loģiski un sakarīgi domāt un rīkoties, cik vien ir manos spēkos... īsumā- no rīta ar ragaviņām izvilku uz ceļa savu mīļo Robčiku..... kaut kā pēkšņi naktī pārstāja klausīt rokas un kājas.. "ātrie" aizvizināja Robčiku uz slimnīcu...zeme nav sasalusi, ātrie nevar iebraukt..... bet tā laukos ir.. "ātro" šoferītis lūdza- nu uzdāvini man tās ragaviņas, ai kā man viņas noderētu šoziem.. es pilnā nopietnībā atbildēju-ok.. bet mēs sasmaidījāmies un sapratāmies bez vārdiem... eiropa nesapratīs... mājās vilku tukšas ragaviņas ar segu kaudzi... asaras kā pupas birst.. bet līdz mājas stūrim atnākot zinu, jāsaņemas.. mammucim neko nevaru izrādīt.. viņai taču te jāpaliek vienai :( un kā par nelaimi televizora antena ir sačupojusies un neklausa ni pa kam :((( nu mājās valda klusums.... ļoooti ceru, un lūdzu Dievu, ka mans Robčiks atgriezīsies mājas sveiks un vesels.
bet atpakaļ pie tēmas...... ja Tēvreize kādu uzrunās un būs vēlme, to arī varēs nopirkt.. sev uzšūšu vēl.... Tēvreize patiesībā ir ļooti spēcīgi vārdi... ai, nu ko es tur stāstu.. tas tak zināms.. man patīk uz to bildi skatīties un redzēt vēl aiz tās....
Šoreiz viss....
Mīliet savējos....
3 komentāri:
Ļoti skaistas kastes. Man tieši patik, ka motīvi nav īpasi sarežģīti. Lai veicas tirdziņā. Bet pašai izturību! Viss nokārtosies!
P.S. Tēvreizi gan es nepārdotu, man šķiet, ka tev tā ir ipaša.
Paldies...
Man gribējās uz tirdziņu aizsūtīt un parādīt kas vēl ir izšujams.. tāpēc izlēmu par Tēvreizi... un atklāti sakot, domāju, ka viņa atgriezīsies mājās.. savas cenas dēļ... bet ja kāds nopirks, tad tiešam tas, kas novērtēs darbu un būtību.... un nekas nav paredzams iepriekš.. kad šodien paskatījos uz sienu, bildes nav... nu nekas.. nav jau viņa tur divas dienas.. bet tikai šorīt man viņas pietrūka.. un tad bij zvans... un sapratu.. kāpēc tai mirklī man to vajadzēja.. sevi mierinu, ka viss ir īpašs mums uz kādu laiku... varbūt kādam tā būs vairāk vajadzīga kā man.. un es spēju un varu sev uzšūt nākamo...
Viss būs labi.... un viss kas notiek, notiek lai mums ko iemācītu, lai mēs ko saprastu, izvērtētu un viss, kā saka, notiek uz labu.. pat ja tas liekas neizturami sāpīgi...
ljoti turu ikshkjus, lai tev viss nokartojas.
Ierakstīt komentāru