sestdiena, maijs 25, 2013

Tēju laiks......

Kaut kad jau pavasara pusē Luīze apslima un es nopirku zāļu tēju. Nu ne jau pirmo reizi .. BET!!! šoreiz tā bij tik skaista, ka es nolēmu- šogad savākšu tējas.. nezinu kādas.. bet noteikti gribu skaistas tējas... Kaut man tēju nevajadzēja, es to sataisīju un dzēru ar baudu... smaržīga, ar savu īpatnējo garšu...  baudīju....
Šad un tad es vienkārši procesa dēļ tējas lasīju, kaltēju, sabēru burkās ... un ................................................. tad izmetu...  ļoooti retu reizi kad es tās izmatoju kā tējas. Vienkārši nezinu īsto, pareizo pielietojumu un tā dzert tēju dzeršanas pēc kaut kā nesaistīja... kaut toreiz Luīzes tēju dzēru nedomājot, ka man nu galīgi neko tādu nevajag un nav jādzer.... 

 Šoreiz nolēmu- būs savādāk... :))))))  

 
Es īsti nezinu kādas ir svarīgākās tējas, bet pirmo ko es ievācu 5.maijā māllēpenes.  Es jau biju izdomājusi, ka žāvēšanas pasākumam izmantošu augļu- ogu žāvētāju. Domāts darīts.. uz sietiem izbēru ziediņus.. ne nu reti, ne nu stipri biezi, tā lai vēdinās.. salieku visu kopā un slēdzu iekšā. MMmmmmmmm .. ja jūs zinātu kāda smarža ātri vien izplatījās pa visu māju.. fantastiska fitoterapija...  žāvēju māllēpenes aptuveni 3-4 stundas...  Ziediņi izskatījās fantastiski... burkā iekšā un man ir pirmā tēja... hip-hip urā.. pasakaini.... 


 Domāju, ko lasīt nākamo, kad izlasu Madaras blogā aicinājumu- vākt tējas...  Nē, nu neko jaukāku un vienkāršāku es pat iedomāties nevarēju.... špikeris priekšā, tik vien kā darīšanas jautājums. Njā.. tas zāļu tops gan mani mazliet apmulsināja, jo starp 12 svarīgākajām Madaras tējām neredzēju vienu otru man tik ierasto tēju... ko lasīju un pat lietoju- nav ne kumelītes, ne liepziedu, ne meža zemeņu u.c.... bet nu tas jau man netraucē tās vākt un lietot... Protams, ka es piesakos un nu visu vasaras laikā centīšos savākt norādītās tējas...  dažas man ir nezināmas, kā piemēram ganu plikstiņš.. bet nu ok, vākšu.... 

Un tā nu iesaistoties vasaras top 12 augu vākšanā 19. maijā es ievācu priežu pumpurus un bērzu lapas. Tas nebija vieglais pasākums, likās ka odi mani apēdīs pamazām vien, bet nu nekādus atbaidošos airesolus nolēmu nelietot... jo es tak eju vākt tēju... kaut ko tīru un burvelīgu :)))) 

Tējas es nevācu daudz, jo neuzskatu ka man vajag kaudzēm, bet gribu no visa kā pa druskai, jo man ir vēlme arī praksē pārbaudīt- vai man der un vai man garšo... 
Nezinu vai priežu pumpuriem bij precīzais vākšanas laiks, bet nu nedaudz ievācu gan.  Tās mazās brunās plēksnītes ļooti bira nost,  bet atzīšos, ka es tā īsteni neesmu pavērojusi, kādi tie pumpuri ir pašā sākumā. Bērzu lapas vairs nebija lipīgas spīdīgas, tas nozīmē, ka īstais ievākšanas laiks nokavēts, bet pāris zarus salauzu gan. šogad viss tik strauji plaukst, zied un pārzied, ka pareizo mirkli noķert grūti. Jau domāju, ka vajadzētu ieviest kalendāru, kur atzīmētu, kas kurā laikā plaukst un cik ilgi zied. Bet nu neizdarīju :((( 









Priežu pumpurus atkal kaltēju žāvētājā un šoreiz jau gaidīju smaržu. Protams ka neizpalika..  Bērzu zarus sasēju slotā un pakāru koridorā lai žūst tāpat.. pa parasto... pēc tam lapas applūkāšu un salikšu burkā.  

 
Tā nu man trīs tējas ievāktas.... divas jau ieburkotas :))))) 



Vēl visa vasara priekšā... 
Ja arī tu vēlies iesaistīties Madaras projektā, tad zini, 
vēl nekas nav nokavēts... uz priekšu...  

Sandra

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru


- paldies-