sestdiena, februāris 14, 2015

... mīlestība...

Mīlestība nav labdaris. Tā ir nepieciešamība, ne mazāka - kā maize un ūdens, ne mazāka kā gaisma un gaiss. Lai neviens nelepojas ar mīlestību. Lai vienkārši ieelpo to, tikpat neapzināti un brīvi, kā elpo gaisu.
Mīlestībai nevajag, lai to cildinātu. Tā pati cildina dvēseles, kas izrādījušās tās cienīgas. Negaidiet no Mīlestības apbalvojumus. Mīlestība pati par sevi ir dāvana, tāpat kā Naids - pietiekami liels sods pats par sevi.
Nemaksājiet par Mīlestību, jo tā pati ir sev cena. Bet, dodot, tā atdodas visa. Pieņemot - paņem visu. Tā ir visu dodoša un visu pieņemoša.
Tāpēc tā ir pastāvīga - šodien, rīt un mūžīgi. Kā varena upe, kas dodas uz jūru, atkal un atkal piepildās ar jūru, tā arī Jūs - jo vairāk ļausieties Mīlestībai, jo vairāk tā Jūs piepildīs ar sevi. Purvs, kas nolēmis neatdot jūrai tās veltes - sapūst.
Mīlestībai nav piemērojami vārdi "vairāk" vai "mazāk". Tajā brīdī, kad centīsieties to novērtēt vai izmērīt, tā aizslīdēs, atstājot Jums tikai rūgtas atmiņas.
Mīlestībai nevar piemērot arī "tagad" un "toreiz", "šeit" un "tur". Katrs gadalaiks ir Mīlestības gadalaiks. Katrs stūrītis derīgs Mīlestībai.
Mīlestībai nav robežu un barjeru. Mīlestība, kas pakļaujas kontrolei un ierobežojumiem nevar saukties - Mīlestība.
Bieži dzirdu, ka Jūs sakāt: Mīlestība ir akla, ar to domājot, ka tā neredz mīlētāju trūkumus. Taču šāds aklums ir pati augstākā redze.
O, ja Jūs vienmēr būtu tik akli, lai neredzētu nekādus trūkumus nekur. Nē, Mīlestības skatiens ir ass un visu caurredzošs un tāpēc tas neievēro trūkumus. Kad Mīlestība attīrīs Jūsu redzi, Jūs ieraudzīsiet, ka nav nekā Jūsu Mīlestības necienīga. Tikai ievainota un apledojusi bez Mīlestības acs, it visā meklē trūkumus. un lai ko tā atrastu, tie visi būs pašas trūkumi.
Mīlestība vieno. Naids - šķir. Šis milzīgais, klinšainais masīvs, kuru Jūs saucat par Altāra Smaili, momentā izšķīstu sīkās drumstalās, ja to kopā nesaturētu Mīlestības vienojošā roka.
Pat Jūsu ķermeņi, no ārienes tik ievainojami, var pretstāvēt sabrukšanai tikai pateicoties Mīlestībai starp visām to šūniņām.
Mīlestība - tas ir miers, kas pulsē unisonā ar Dzīves melodiju. Naids - kareivīgs uzbudinājums, ko pavada velnišķīgi Nāves brēcieni. Ar ko Jūs gribat būt, ar Mīlestību un tās aptverto Pasauli, vai ar Naidu un visur esošu nesaticību?
Jūsos dzīvo visa zeme un debesis ar to mākoņu kalniem. Tāpēc iemīliet Zemi ar visu, ko tā paēdinājusi, ja vēlaties iemīlēt sevi. Iemīliet Debesis ar visiem to iedzīvotājiem, ja vēlaties iemīlēt sevi.
Autors: Михаил Наими — Книга Мирдада

Sandra 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru


- paldies-