Tuk-tuk...kto tamm??- Pačatljon Pečkin....

Tā mēs mājās šad un tad jokojam... bet vakar mani tiešām pārsteidza  pastniece, nesagaidījusi pat manu ašo skrējienu līdz durvīm brāzās iekšā... nu tas man likās dīvaini..hmm.. nez viņiem pieklājību nekādu nemāca??? :)))))))  Bet nu ne par pastnieci būs stāsts, bet par paciņu.

Jā, es saņēmu savu ziemassvētku pārsteigumu- rotājumu.
Paciņu drudžaini taisīju vaļā un atverot pirmais kas bija, tā bij ziemassvētku smarža.. tāda īsteni īsta.. jo paciņā bija aromātiska svecīte ar kanēli.... tad tikai sapratu kas tā par paku.... un tad atskrēja nākošā doma-hei,nu kur tā paka tik liela???  vajadzēja būt mazai aploksnei ar rotājumu... nu tā es biju izfilozofējusi, ka es tādas saņemšu...  Turpināšu tālāk... pirmā lieta ko es izņēmu bij kamols... sākumā domāju, ka tā ir adītā egļu bumba... pati pērn tādas pāris saadīju, man viņas tādas palielas, domāju, ka te ar, bet tak nē.. skaists košs dzijas kamols... nodomāju- super.. un vilku nākamo ārā... tur bija svecīte, kas  patiesībā bij neliela, bet piepildīja pilnu kasti ar savu smaržu... un tad šokolāde... tāda grezna...mmm.... baltā.. ar avenēm...mmm... tad izņēmu rotājumu.. uuu.. kaķis iekš zeķes... nolemju, ka to izpētīšu vēlāk... skatos turpinājumu..Tālāk grāmata.. un man ir maziņš šoks.... JO! grāmata bij īpaša-Latvju sargājošās un spēka zīmes. Un pašas gatavota kartiņa... interesantā  tehnikā izšūta.. cilāju i pret gaismu i čamdīju, bet tāi neizdomāju, kā tas diegs nebēg ārā.. jo mezgliņus nejūtu ja arī viņi tur ir.  Kartiņā ierakstīts:

Lai silti,

Lai saldi, 

Lai gaiši 

Lai priecīgi,

 Lai  svētīgi 

Ziemassvētki Tev un Taviem mīļajiem! 

Ko lai saka, kā lielu paldies par tiešām tik jauku dāvaniņu. 

Kā jau minēju, tad vislielākais pārsteigums man bij grāmata. Kapēc??- tāpēc ka es izšuvu tādu mazu Latvijas kontūru karoga krāsās. Man plānots izšūt vēl divas... un es visu laiku saku, ka man vajag izdomāt izšūt kādu Latvju zīmi.. vai nu auseklīti vai kādu citu... nu nezinu kādu.... internetā protams ka gan jau visu var atrast, bet es nebiju tam vēl ķērusies klāt. Mans, kā smejas, projekts bija tikai domu līmenī ko man vajag tālāk.  Un te pēkšņi man kā no gaisa iekrīt rokās perfekta grāmata. Atzīšos ka es bieži pamanu šis te sakritības starp domu vēlmi un to piepildīšanos. Jā.. vēlēšanās aizlido, kā un kad tā tiks piepildīta nav zināms... Patiesībā man ir daudz stāstu par šādām sakritībām. Bet nu es atkal aizbraucu no tēmas.... :))) 

Iepazīstieties, tas ir mans Muris... nu nezinu kapēc, bet man viņš būs vienkārši Muris jebšu mans svētku naudas kaķis. Kaut kur, kaut kad, esmu lasījusi, ka mājās rudi kaķi nes veiksmi finansiālā ziņā.  Nu un pasakiet ka viņš man nav tumši ruds???Nu pamēģiniet tik pateikt :)))))  Tas nozīmē ka man uz ziemīšiem vienmēr būs naudiņa :p Forši... tas būs man kā talismans...  nu jā.. man taču katrai lietai vajag stāstu :)))) Tā lūk....

Tad nu varu skaļi un droši teikt: mīļu un lielu Paldies Gintai par jauko dāvaniņu. 

-----------------------------------------------------------------------

Un nu varu taisnoties saviem apdāvināmajiem, ka vēl uz pastu neesmu aizskrējusi... varbūt sestdien,bet drīzāk jau ka pirmdien.  Nekreņķējieties, ja kāda nav paspējusi izšūt vai izsūtīt... Centīsimies līdz trešajai adventei gan uzspēt.... Patiesībā tas ir tik forši tapināt dāvaniņu tagad,kad aiz loga sniegs un maziņš aukstumiņš.