trešdiena, septembris 07, 2016

Septembra mirkļi-7.septembris.

Mana ikvakara tējas krūze.. Vai varat uzminēt kura ir mana mīļākā tēja? :)))


Sandra S. 

5 komentāri:

  1. Atbildes
    1. Tieši tā... bērnībā man tā likās rūgta un nedzerama... jo to uzvārīja tējkannā un tā tie visi zaļumi tur arī dzīvojās, kas taisīja to trako rūgtumu. Bet tagad krūzē apleju, pastāv lai ievelkas un viss, nav rūgta. Izvelku tos pāris ziediņus un ir super, dzeru bez cukura. Jā, varbūt ir nepareizi no tējas vārīšanas viedokļa, bet nu man šis variants patīk labāk par pirktajām paciņtējām, kuras man gandrīz visas liekas ka garšo pēc papīra. :)))

      Dzēst
    2. Jā, jā, jā! Tikai savas lasītās, vēlams vietās, kurās paši dzīvojam. Viss pareizi. Kāpēc nedzert svaigu tēju? Un! Bez cukura! Tikai tā zālītes iedarbojas. No cukurūdeņa jēgas nav. Liec kādu augu gribi, - visi garšo pēc cukura. Tādas ir izjūtas. Daudzus gadus atpakaļ atteicos no cukura. (Arī kafijas šķirnes atklājas katra ar savu garšu!)

      Dzēst
    3. .. jā.. cukuru nelietoju arī pie kafijas... nu jau gadus 20 noteikti... ja ne vairāk...

      Dzēst
  2. Esmu sajūsmā! Arī man bērnībā pelašķu tēja šķita nedzerama, jā, varbūt tiešām no tās tējkannā vārīšanas? Zini, tēju pagatavošana ir dažāda, ja vajag ārstniecībai, nav jau tā, ka visas jāvāra... Par paciņtējām, Sandra, es Tev 100% piekrītu!!! (labi, ir man 1 firmas 2 paciņtējas - vīnogu un aveņu, ko varu iedzert...) Pat mana mīļā piparmētru tēju velk uz vemšanu... Tāpēc vācu pati vai to, kuru nav, bet gribas, nopērku aptiekā un arī tikai apleju. Tāpat kā Tu, dzeru bez cukura, bez medus. Arī kafiju. Ar cukuru taisu vien kakao un vīnogu tēju.

    AtbildētDzēst


- paldies-