ceturtdiena, oktobris 06, 2016

Svētdienas pēcgarša :))

Šodien jau ir ceturdiena... te sekoja ātra pārliecināšanās- vai tiešām jau!! ceturdiena :)))) Tieši tā... ir...
Un es ņemos izbaudīt svētdienas pēcgaršu... Man tā joprojām smaržo pēc ķirbju krēmzupas, pēc rozēm un miglaina rudens lauku gaisa.. jā, jā- īsta lauku gaisa, kur  pāris desmitu metru attālumā ganījās prāvs raibaļu pulciņš. 

Un nu kāds domās lasot, ko viņa tur raksta, vai skaidrāk nevar??!- VAR!!!

Mums svētdien bija Madonas krustiņotāju maztusiņš. Svētdiena bij domu un sajūtu piepildīta diena. Gundega mūs sagaidīja pie savā stilā skaisti klāta galda. Žēl ka es neizvilku savu fotoaparātu un neiemūžināju to, ka aiz loga  pļavā ganījās paprāvs tieši tādu pašu raibaļu bariņš . 


 Jā, paskaidrošu, ka Gundegas kolekcija nebeidzas tikai ar lietām kas ir ap un par gočām, bet tās kolekcionē un aprūpē arī savā saimniecībā. Cik to galvu ir kūtī, nezinu.. noteikti tas cipars mainās.. esam, esam bijušas ekskursijā uz jauno kūti ar, bet tas bija sen. Cik to raibaļu kas sakrājušas plauktos un visur citur, ar nezinu, nākošreiz Gundega tu mums sagatavosi ciparus  par šo tēmu :)))) 

Un tā.. pie tās garšas- mēs ēdām burvīgu ķirbju krēmzupu... mmm.. kā tā piestāvēja tai miglainajai dienai... Jā, es tagad tā biškiņ :) turpināšu palielīties :))))) un vēl.... mēs baudījām Ilzes gatavotos cepelīnus... mmm..tādi silti no cepeškrāsns ar kraukšķīgu kartupeļu kārtiņu apkārt...mm...  Nu labi, atzīšos, ka no manis nebija nekādu gardumu, jo mani plāni aizbraukt uz tusiņu ar kādu gardumu, aizlidoja kā dzērves tālēs zilajās...  kapēc? tāpēc ka mans auto kādā naktī izdomāja pakaprīzēties un  paziņoja, ka nekustēs ne no vietas.. izdomāja un punkts. ;(  Un tad nu kamēr mans autiņš atveseļosies, man nekas cits neatlika, ka lūgt lai mani izvizina.. un lai piestūrē pie mūsu tās pašas vecās un labās maximas.. Jā,  es vienkārši nopirku parastu  bumbieru karameļu vai tamlīdzīga nosaukuma torti :p jā.. un tā arī bija laba- garšīga...  Nu pasakiet, vai  tad pēc šī visa arī ceturdienā nevar būt laba pēcgarša??? :)))) var... var.... 

Ko vēl mēs darījām?? runājām gan par un ap dzīvi, gan par un ap saviem krustiņiem... par plāniem, sapņiem un gribēšanām.. arī par negribēšanām...Vispār Gundega vairs negribot šūt krustiņus, viņa esot sapratusi, ka varot dzīvot arī bez :( nu vai nav....... nodevēja :) Ilzes plāns bija viņu vest atpakaļ uz ceļa, bet vai mums tas pa visām būs izdevies, es nezinu.... Vita jau atdzīvojās.. jau pamanīju,ka krustiņo ;)) 

Kas mēs tur bijām- varen jauka kompānija... Ilze, es, Gundega, Vita... un bieza migla aiz loga... :))


Katru rītu un  vairākas reizes dienā, es mēdzu savu degunu piebāzt pie rūžiņām, kas tiešām smaržo... Palies Vita... man ļoti kārojas uz mēles uzlikt kādu ķirbju sukādi, bet tak taupījos ka neapēdu pirms vēl neesmu nobildējusi :)))) Tad nu šodien varēšu tās izgaršot... un vēl, es vairākas reizes esmu uzvilkusi skaistus melnus cimdiņus atkal ar rūžiņām jeb rozītēm.... pārvelku ar roku, noglaudu.. tik interesants darbs.. . Zinu, kāds teiktu, tādus jau nevar  rokās vilkt, jāliek plauktā aiz stikla, bet man tieši gribās uzvilkt un nēsāt :))) Paldies Ilzei un Indrai (cimdiņu autorei).... 


Nu ko lai saka... tās ķirbju sukādes varen interesantas un garšīgas.. jau otrais gabaliņš nozūd man mutē ;))) Paldies Jums meitenes par foršo pasēdēšanu, par kompāniju un visu dienu kopumā.. es zinu, vajag tādas reizes biežāk... tā kā nākamā jau saplānota, tad cerēsim ka tikšanās būs biežākas...

Sandra S. 

4 komentāri:

  1. Atvaino, Sandra! It kā nevietā, bet par raibaļu tēmu.
    Viendien pa meitas lauku mājas logu novēroju tādu skatu: tuvējās fermas gotiņas, iespējamākajās krāsās, skaitā ap simts, pēkšņi pārtrauca mierpilno zāles plūkšanu un teciņus, vai pat rikšiem, tesmeņiem līgojot, uzsāka skrējienu vienā virzienā...Kāpēc? Izrādījās, ka pie īpašuma robežas, kuru iezīmēja smalkais elektriskā gana vadiņš, nupat bija ieradušās kaimiņa pārdesmit gotiņas...Minūtes piecas notika aprunāšanās...līdz abu pušu gotiņas lēnā garā izklīda..Socializācija!!
    Man kā pilsētniecei (lielākā mēra), šis skats likās interesants!

    AtbildētDzēst
  2. Aizmirsu piebilst divas lietas!
    Ir prieks par to, ka mūsu Latgales pusē vēl ir atrodamas laimīgas govis, kuras plūc zāli, guļ zālē un draudzējas ar citu ganāmpulku, lai arī skaitliski krietni mazāku...
    Un par cimdiņiem...Bagātīgi un izsmalcināti...Acīm prieks! Tāpat kā par rudens bildēm un Taviem ierakstiem!

    AtbildētDzēst
  3. Paldies Tev par jauko rakstu,Tev ir rakstnieces talants:)Tu proti un Tev sanāk interesanti raksti par da jebko ar visām bildēm,Super!!!
    Pēc Tava raksta arī es izbaudīju tās svētdienas kopābūšanas pēcgaršu,vēlreiz paldies par jauko dienu!!!
    Gaidu atkal Tavus rakstus!

    AtbildētDzēst
  4. Mani ieintriģēja man nezināmā Gundega, jo arī es kolekcionēju gotiņu figūriņas... :)

    AtbildētDzēst


- paldies-