otrdiena, marts 07, 2017

Par izaicinājumiem...

Man jau sen jums gribējās uzjautāt, kā jūsu dzīvē ir ar izaicinājumiem? Vai jūs mēdzat pati sevi izaicināt, vai jūs piedalāties citu izaicinājumos?

Atzīšos, ka man patīk izaicinājumi. Līdz šim, varētu teikt, ka es pati sev tos esmu izdomājusi jeb "nospraudusi". Viens no tādiem bij vasaras svētdienu foto stāsti. Šeit blogā tos pārtraucu, bet draugos es šo seriālu visu dokumentēju ar bildēm un stāstiem, godam visas vasaras svētdiena tika safočētas un aprakstītas.  Šobrīd varu teikt, ka tik foršas vasaras man vairs nav bijis, jo tās citas es neatceros tik smalki, bet šo pārlasu, smaidu un priecājos. Šeit blogā man bija mazs ik dienas foto izaicinājums- septembris bildēs. Arī interesanti pašai atskatīties. Jā, kādam liksies, priekš kam tas viss... tad ziniet- man pašai priekš sevis. Pamēģiniet, jā tas prasa mazu uzņēmību, bet ar laiku atskatoties tās atmiņas ir to vērtas. Uzveidot blogu nav nekas sarežģīts, ja nav vēlēšanās lai to skata citi, ir iespējams to rakstīt tikai sev, vai tikai uzaicinātām personām. Ir daudz variantu... pirms saki, nē, tas nav priekš manis, nu pamēģiniet..... Vēl viens no maniem izaicinājumiem bija, vasarā nebraukt uz veikalu, bet iztikt ar to kas ir mājās (pārtikas ziņā). Joprojām ar lielu prieku atceros vienu no šādām reizēm. Es nepilnas divas nedēļas iztiku ar smūtijiem... ogas+ tēja + auzu pārslas... ledusskapī vel atradās saldēti spināti....āaa.. cik tas bija forši.... Tā kā vasarā kaimiņiene manu dzīvi vēro, da viņi to vēro 24x7x365 :)))) vienā dienā mani ieraugot viņa prasa, kas ir noticis, ka tu nebrauc nekur :))))  Kas man atlika kā tikai pasmaidīt... jo viņa tāpat mani nesapratīs.

Pēdējais mans izaicinājums rit pēdējās dienas... līdz 11.martam. Man ir niķis regulāri iesākt krustiņot kaut ko jaunu. Mazāku vai lielāku, līdz pusei, vai tikai pāris krustiņi, bet iesākt. Tad nu es izdomāju, ka kādu laiku nesākšu neko jaunu. Pat mazmazītiņu darbiņu ne! Nu labi, es atzīšos, ka es vispār varētu gadu dzīvot šujot tikai iesāktos darbus, jo man tādu ir ļooooti daudz. Daži prasās pēc nolikvidēšanas, daži pabeigt tos 5 krustiņus vai bekstiču. Ir darbiņi, kas jau gadiem gaida pēc noformēšanas.... tai skaitā arī ierāmēšanas. Jā, var jau teikt, ka šujam pocesa pēc un te jau ir tā vaina!!! šujot un neredzot tos darbiņus pie sienas es tik sāku, un sāku jaunus.. jo galarezultāta jau tāpat nav jeb es to neredzu.  Tad nu esmu šogad apņēmusies vismaz pusi no izšūtajām bildēm ierāmēt... un tas nav maz... kādas 10 noteikti... Bet tas man nav uzstādīts kā izaicinājums, bet gan kā apņemšanās. Jo staigāju pa māju un domāju, te varētu to bildi pielikt, te to... un te šito :))  Par izaicinājumu- līdz 11. martam, tāpēc ka tad ir labvēlīga mēness diena jauniem sākumiem :))))) Un tad es ar godīgu sirdi varēšu atļaut sev kādu jaunu darbiņu iesākt, es to būšu nopelnījusi. :))) Pēdējo ko iesāku bija 26.janvārī. Visu šo laiku es šuju jau iesāktus darbiņus.  Pēdējos 2 gados man ir krājumos  nākuši klāt tiiiik daudz komplektu, ka pašai bail :)))) kad es tos izšūšu.... Kārdinājums sākt tikko nopirktu komplektu ir ļooti liels... un man šogad nākuši klāt ir vismaz 8 skaisti komplekti...mmmm.... (šeit plānoju ieviest sarakstu, lai varu zināt precīzi, jo man taču patīk statistika).
Esmu sapratusi, ka man patīk vienlaicīgi šūt dažāda izmēra darbiņus, ka man patīk šūt vairākus un dažādus.  Atceros ka cāļa laikos ja kāds noguruma dēļ (no darba apjoma, krāsām vai citādu iemeslu dēļ)  savu darbiņu atlika un šuva citu, tika sparīgi kauninātas :))))) vispār cāļa laikos bija izveidojušies kaut kādi noteikumi,ka tikai tā un ne savādāk... jap, atceros, ka es izteicu savu viedokli, ka man nepatīk un liekas nepieņemami šūt darbu, kur audumam nav apstrādātas malas.  Arī tagad domāju tāpat :)))) bet tikai man ir vienalga kā dara citi.. manis pēc lai tur viss kaut līdz pēdējam krustiņam izirst un noirst :))))  Labi, "aizpēldēju" no savas šodienas tēmas.... :)))
Man šobrīd procesā 2-3 darbiņi...trešais, gribas šūt... bet otro gribas šūt vairāk..... Ja uznāks iedvesma, uzrakstīšu par šā brīža procesiem.... oi... Sandra... ko tu dari.. atkal kaut ko sasoli :))))))))
11. martā vismaz vienu darbiņu noteikti uzsākšu, jo gribētos izšūt līdz lieldienām, kaut arī ja neizšūšu, būs lieldienu laika pocess pa tēmai :))) tas laikam būs uz mazā rāmīša, un mans izaicinājums, darbus no rāmja nenoņemt, kamēr nav pabeigti... jo man ir daudz rāmju, ir iespēja no darba atpūsties šujot ko citu...
Bet atgriežoties pie izaicinājuma tēmas... kāpēc bilde ar 100? Tāpēc ka tas man ir nākamais mans izaicinājums- uzsākt 100 dienu apņemšanās ciklu. Tas ir tāds virtuāls pasākums iekš FB kuru vada Inese Prisjolkova. Aprīlī noslēgsies grupas  100 dienu cikls un tiks izdota grāmata. Arī es biju uzsākusi šo pasākumu, bet slimošanas dēļ viss man apstājās. Šobrīd plānoju to atsākt no jauna. Nu ja.. es zinu, varat padomāt, nu gan jau tev atkal kaut kas patraucēs :)) nu ceru ka nē... bet ja atskatoties, tad tik nopietni slimojusi nebiju jau gadiem. Pasākuma būtība, tu sev  izvirzi kādu apņemšanos un pie tā ik dienas strādā... un tam visam paralēli Inese katrai dienai dod tēmu pārdomām arī darbībām.. kādas tēmas?- pieņemt un mīlēt sevi, sev tuvos... utt... ir interesanti.... atpaliku, jo es vairāk kā nedēļu datorā neielūkojos... Tad nu es atkal esmu uz strīpas un 11. martā, pie jaunu sākumu dienas, gribu no jauna atsākt savas 100 apņemšanās dienas. Šobrīd plānoju, gatavojos šim pasākumam.... tā teikt iesildos :)))) blogā ik dienas nerakstīšu, bet instagrammā esmu izveidojusi otru profilu un tur plānoju sev atskaitīties.

Kad esmu šo ziņu uzrakstījusi, es esmu sapratusi, RE!! te ir tas mans azarts... aizejot pie astroloģes viņa vienmēr man pajautā, nu esi sākusi piedalīties loterijās?.. arī draudzenes smejas, nu kad tu sāksi spēlēt Bingo.... ai, da es noteikti tagad nepareizi uzrakstīju... es pat nezinu kā to spēli pareizi sauc... es nespēlēju un mani tas neinteresē... Mans tētis esot bijis ļooti azartisks un  loterijas biļetes pirka kaudzēm... Es atceros no bērnības visas malas pilnas ar kaut kādam Dosaf biļetēm... (nu laikām tā tās sauca) ...Ja es teiktu, ka nekad neesmu nopirkusi nevienu biļeti, es melotu... esmu...  bet ļoooti reti... bet nekad neko neesmu vinnējusi... :)) Mana lielā loze ir mana dzīve.. kapēc? - tapēc.... varbūt citreiz...

 Pamēģiniet kādreiz sevi izaicināt, tas tašu ir tik interesanti, sapurināt sevi pašu...diskutēt ar sevi pašu, un pat sacensties ar sevi pašu.... Kā lasīju,  FB grupā.... šiten!! būs daudz jāstrādā pie PSP... pacel savu pakaļu :))))) jap, varbūt mazliet rupji, bet iz dzīves :)))  

Lai jauka diena un pamēģiniet!
Sandra S. 

4 komentāri:

  1. Reizēm Likteņa mestajiem izaicinājumiem pa kājām es pinos arī ar savējiem. To gan man nav tik lielā skaitā kā Tev, Sandra. Esi īsts nemiera gars! Un krustiņošanā - īsts profesionālis!
    Un gribas ātrāk redzēt Tavu izaicinājumu "Pabeigtie darbi"!
    Ā! Un par auduma maliņām. Zini, man nekas neirst!!! Gadās, ka linu audumam 1-2 diegi atdalās, bet tie izšuvumu nekādi neietekmē...Bet stīvo kanvu malas vispār turas kā līmētas. Ak, jā man tā "īpatnējā" metode, darbus nemazgāju...

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Tekla... jā.. es jau saprotu.. mazus darbiņus ok, bet lielus, es nevaru iedomāties nemazgājot, lai arī tā mazgāšana tāda nosacīta padarīšana. Bet ir darbi, kā Mirabilia eņģeļi un tamlīdzīgie, kur izšuvumā milzum daudz pērļu un šūti ar īpašiem diegiem,kuri var krāsot, tad tos tiešām nemazgā... bet nu nešuj arī uz balta auduma...

      Dzēst
  2. Ir, ir man izaicinājumi bijuši. :) Gan savi, gan citu. :) Absolūti neesmu cilvēks, kas grib plaši atvērt savu māju un dzīvi, bet viss, kas ir blogā uzrakstījies, mani pēc kāda laika pārsteidz no jauna un silda! :)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. .. jā.. palasīt blogu atpakaļ pašam ir ļooti interesanti....

      Dzēst


- paldies-