Dod katrai dienai iespēju kļūt par tavas dzīves skaistāko dienu!

otrdiena, septembris 25, 2018

13.diena...

.... kur bijis kur ne, arī apraksts par 13. dienu ir klāt.... jā, vispār ir šīs divpadsmit dienas, bet man visu vajag un gribas ne tā kā visiem...

Par izaicinājuma domu un plānu var lasīt ierakstā ŠEIT ;)

Jau uzsākot šo izaicinājumu, zināju ka būs man 13 dienas un tas bij skaidrs tāpēc, ka ļooti gribēju kā punktu visam pielikt šo Pannas dizainu ar vienkāršu nosaukumu "Strelīcija". Strelīcija jeb karaliskā strelīcija, kuru izskata dēļ dažkārt sauc arī par paradīzes putnu. Kāpēc tieši šo, tāpēc ka izlasot nozīmi likās nu tik īsti un ļoti mans...            Vai varbūt arī man tik ļoti gribējās lai tas atkal būtu par mani ;) 



Tā nu klāt bija 13. diena pēc manas dzimšanas dienas... 9. augusts... ļoooti rūpīgi sagatavojos šim procesam... ļoti... biju nolēmusi, ka šo procesu kā iesākšu, tā pabeigšu... nepauzēšu, nenolikšu maliņā....visu sagatavoju un gribot izbaudīt šo procesu tā īsteni vasarīgi, izgāju ārā šūt... Iešuvu pirmos krustiņus un priecājos... ik pa mirklim darbiņu atvirzot tālāk, lai ar skatienu priecātos un pat līksmotu par pirmajiem krustiņiem... nu tā taču mēs visas mēdzam darīt.... pirmais diedziņš izšuvās labi... otrais, trešais kaut kā vairs nevedās.. bij sajūta, ka diegs par garu, adata par strupu, saule par spožu un vējš par skaļu... nu likās ka viss ne tā... viss sāka traucēt... 
Blakus protams telefons... pat iegāju instagrammā, lai domas padzenātu... lai diegs atpūstos utt...... Te atskan zvans no Luīzes... dienas laikā jau pa mirklim jau viņa ieraksta ģimenes vacapa čatā, bet nu lai zvanītu?!...( Luīze jau nedēļu strādāja nometnē). Pajautāja vai es sēžu.... kas protams mani darīja uzmanīgu.... un tad paziņoja: " ko tu teiktu, ja es brauktu studēt uz Kambodžu?!... mani izvēlējās un man  piešķīra stipendiju...."  Ja es tagad teiktu, ka vārdu Kambodža es dzirdēju pirmoreiz, protams es melotu... pirms aptuveni gada viņa kaut ko runāja, ka pieteiksies... es protams noteicu, nu tas nav nopietni utt....  Zināju, ka Luīze pieteikumu tomēr nosūtīja... bet bija pagājis jau ļoti ilgs laiks un visi, manuprāt pat pati Luīze par to aizmirsa vai vismaz nedomāja. Un te pēkšņi viss ir reāli un pa īstam... atbilde bij jāsniedz pāris dienu laikā. Kas notika tālāk?... protams pārdomājot tika nolemts- jā, brauks vienu mācību semestri studēt uz Pnompeņu. Tika kārtotas neskaitāmas lietas, telefonsakari, finansu lietas, potes utt.... Šodien varu jau mierīgāk par to rakstīt un runāt... šodien jau mana mazā Luīze ir savā Pnompeņas karaliskajā universitātē.... ko es par to visu saku vai domāju??!!- atbilde... es taču esmu vienkārši mamma... viss manuprāt pateikts vienā vārdā mamma..... jā, jā ar visiem uztraukumiem utt...

Bet atpakaļ pie maniem krustiņiem... pie strelīcijas, kura man kopš tā mirkļa tika nosaukta par Kambodžu.... protams es vairs nu nekādi nevarēju šo darbiņu pašūt.. kapēc?!- tāpēc ka domas un uztraukumi, kā tas būs, mani pārņem tik ļoti, ka nekas netop...es zinu, varbūt kāda lasot smīn un domā par manu naivumu, utt...aber, lūdzu... brīva vaļa jūsu domām un viedoklim.. :)))) 
Pamazām atsāku krustiņot šo skaisto paradīzes putnu... jā, jau izguglējām, ka šī puķe tur aug.... tā nu es pamazām krustiņoju uz priekšu un sūtu labākās domas uz Kambodžu, uz Pnompeņu.... tik tālu nu ir tapis mans putns....

Vakar Luīze atsūtīja bildes ar strelīcijām... kuru lapas aprakstītas ar lūgšanām un ticības apliecinājumiem...


Tā nu man pamazām top mana strelīcija, bet šorīt visi ģimenē saņemam bildes no universitātes... un Luīzi pie tās... Par to kā manai Luīzei iet pa Pnompeņu Kambodžā, varat lasīt viņas blogā Saulains skatiens 


Nu ko lai es saku... saņemu ko vēlējos :)) un viss kas ir rakstīts sakarā ar strelīcijas nozīmi izšujot attiecas arī uz manām meitucēm... jā.. jā abām.... Mēs jau pamazām visi sākam pierast, ka saņemam ziņas gan divos, gan trijos naktī... ap četriem, pieciem... tas jau ir normāli :))) protams cenšos visas uzreiz izlasīt... un jau rīta pusē (tad kad mums rīts) es jau lasu tik pa laikam... jūs taču zināt, ka no rīta vissaldākais miegs....  vienā ziņā: esmu lidostā... izlasu, nolieku telefonu blakus gultā un cenšos gulēt tālāk... pēc mirkļa attopos, kāda lidosta!!! āaa... Luīze!...gultā sēdus... lasu vēlreiz... un tad apjaušu.... to rakstīja Elīna....sekoja gara nopūta.... fūu... gribas jau teikt, piedod mans lielais bērns... es zināju, bet biju piemirsusi, ka lido uz Vīni....Elīna tik bieži ceļo, ka mums jau tas pierasts, bet dažkārt aizmirstas... 

Tā nu varu teikt, ka par garlaicību sūdzēties nevaru.... galva pilna domu, rokas darbiņu :)) 

Cilvēkam, kurš zina, kurp viņš iet, 
pasaule pati paver ceļu. Deivids Džordans

2 komentāri:

Elīna Sniedze teica...

Danke šūuun, mammu :D Kas ta man, 2 h lidojums ne 6 + 6 + 1 :D

Krustiņmāsa Vita teica...

Rakstu lasīju ar lielu interesi,kā intriğējošu romānu,paldies,man patīk Tavi raksti!!!:)
Un cik skaisti xxx strelīcijai,prieks skatīties!!!:)


- paldies-