Mums katram noteikti patīk skatu palaist tālumā... nu arī ikdienā pa logu... un tā nu es visbiežāk to daru pa virtuves logu... Skatos uz tiem div dzeltenajiem bērziem, kas vel braši tur savas lapas un domāju... Ir nu gan zelts... nu pavisam īsts... laikam tāpēc cilvēki tā triecas skatīt to rudeni uz Siguldu.... šogad jo īpaši.... man liekas ka jābūt ar ļooti šauru pierīti lai domātu ka rudens ir tikai Siguldā (nu es tiešām neko labu nedomāju par tiem ļaudīm) nu kāpēc viņi nepamana to zeltu katrs savā pagalmā? nu tā ļooti dīvaini... Nu ok... mēs jau saprotam, ka ar šo zeltu kabatas un bankas kontus nepapildināsim nenieka, bet dvēseli pirms ziemas gan...
Johans Volfgangs Gēte ir teicis:
"Daba ir vienīgā grāmata,
kurai visas lapas liela satura pilnas."
1 komentārs:
Manā pagalmā ir birzīte. Arī vēroju tās fantastiskās pārvērtības. Vasarā, caurbraucot, bijām Siguldā. Bet es labprāt to būtu apmeklējusi "zelta rudenī"! Ak! Kādi krāsaini skati būtu pavērušies no Gūtmaņa alas kalna, no Paradīzes kalna vai Ķeizarkrēsla! Reljefs ir tas, kas vilina līdzenuma cilvēkus! Un ja vēl tas ir krāsām un toņiem bagāts, jo vairāk..!
Ierakstīt komentāru