Šogad tā nu sanāca, ka manos balkona puķupodos atraitnītes nodzīvojās visu vasaru. Kad palika galīgi nesmukas, es tās nogriezu un mani podi stāvēja tukši.Tad kādu dienu pamanīju, ka vienu esmu nogriezusi ne līdz ar pašu zemi un tā ir atsākusi augt... tad nu lūk... izauga, uzziedēja, un vel sēklas piebirdināja pilnu podu, ka pat mazuļi sadīga. Skatos un domāju, nu šito neatlaidību... trausli, bet skaisti....
Zenta Mauriņa ir teikusi:
"Latvietim zeme ir svēta,
gandrīz vai svētāka nekā debess.
Sēklu sējot, vienojas Dievs un cilvēks."
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru