Dod katrai dienai iespēju kļūt par tavas dzīves skaistāko dienu!

pirmdiena, marts 30, 2020

Savādais laiks....

Šis ir ļooti savāds laiks... Es ļoti daudz domāju... domāju... un domāju... un izlasot Ingunas Segliņas teikto, varu piekrist pilnīgi katram vārdam..... un labāk nepateikšu :))

Šodien visu dienu man fonā skan šī relax mūzika... ieslēdz paklausies... es zinu, tādu ir daudz, bet šī uzrunāja mani.... 



   Vērojot apkārt notiekošo, es aizvien vairāk pārliecinos, ka cilvēcei bija vajadzīga tāda... sapurināšana. Aizdomājieties, kā mēs dzīvojām visus pēdējos gadus!?! Vīruss licis mums pārdomāt visu mūsu dzīvi. Es ticu, ka pēc uzvaras pār vīrusu mēs dzīvosim pavisam savādāk. Daba ir nogurusi no mūsu vienaldzīgās attieksmes pret savu veselību un ekoloğiju. Mēs esam pārstājuši būt cilvēki. Lepnums bija aptumšojis mūsu prātu un mēs jutāmies kā pasaules saimnieki.

  Bet maziņš vīruss visu ātri salika pa vietām. Vīruss nežēlo ne bagātus cilvēkus, ne politiķus, liekot saprast, ka no tā nevar aizbēgt... ne ar privāto lidmašīnu, ne kuği. Un to, ka veselību nevar nopirkt par naudu. 

   Mēs vairs nepratām dzīvot ğimenēs, tādēļ slimība mūs ieslēdza mūsu mājās, lai mēs atkal iemācītos dzīvot kā ğimene.

   Mēs nemācējām cienīt vecus cilvēkus, tādēļ saņēmām šo slimību, lai saprastu cik viņi ir ievainojami. 

   Mēs nemācējām cienīt mediķus un saņēmām slimību, lai saprastu cik viņi ir neaizvietojami. 

   Mēs bijām pārstājuši cienīt skolotājus un slimība aizvēra skolas, lai vecāki paši saprot, ko nozīmē mācīt.

   Brīvo laiku, mēs pavadījām tirdzniecības centros, slimība tos aizvēra, lai mēs saprastu, ka laimi nevar nopirkt.

Mēs daudz laika veltījām savam izskatam un salīdzinājām sevi ar citiem, tādēļ slimība aizsedza mūsu sejas ar maskām, lai mēs saprastu, ka ne jau sejā ir skaistums, bet sirdī.

Šī slimība daudz ko mums atņem, bet dod iespēju daudz iemācīties un saprast kas ir galvenais mūsu dzīvē. Laikam jau saņemam to, ko bijām pelnījuši un tagad mācāmies... mīlēt, palīdzēt, atbalstīt un sadzirdēt... ne tikai sevi!!!   

Inguna Segliņa

Kā būtu, 
ja katru rītu pamostoties, 
mums piederētu tikai tas, 
par ko bijām pateicīgi iepriekšējā dienā... 




Nav komentāru:

LAIME MĪL KLUSUMU... LAIME IR TAGAD!!!

- paldies-