Tāda īstena sniegavīru ģimenīte nesanāca, jo šai sērijā bija trīs sniegavīri un trīs salavecīši.
Tad nu iepazīsiemies. Manas meituces. Vai varat izdomāt kurš ir kurai??? Viena gādās dāvanas uz ziemassvētkiem zeķēs, otra uz jauno gadu zem egles.
Un tas man... hi-hi.. ar konču, kas nozīmē svētkos klāšu galdu un vainadziņu- rotāšu māju.
Tad nu mūsu tētim salavecītis.... ar eglīti. Tā nu viņam būs jānes katru gadu.
Nu vai nav burvīgs sadalījums? Pa izskatam un amatiem :)))
Un nu par procesu un tapšanas niansēm.
Dizains atkal Dimensions. Nosaukumus nepateikšu, jo izdoti sen. Rotājumi iznāca kā sērija, ne kā komplekts. Pārdošanā ir bijuši katrs par sevi- saganīju, ka ir trīs sniegavīri un trīs salavecīši. Shēmas no interneta plašumiem,diegi pēc kalkulatora. Šuvu uz plastikas ar DMC diegiem Toņi aptuveni katram ap 15. Tur kur bij domāti francīši (franču mezgliņi) es šuvu Mill Hill pērlītes. Vietām es pati tās piedomāju krāšņumam. Tā piemēram uz eglītes tās nebija paredzētas, bet man gribējās visiem to mazo rotiņu. Nu jā.. ar tām zvanošajām kājiņām, tikai maaazliet savādākām viņi bija paredzēti. Patiesībā bija tā, ka viens vēja zvans pa vasaras vējiem neizturēja un tā saucamā žilka, jeb kaprona aukla pārtrūka. tad nu salasīju detaļas un tā viņas man visu rudeni gulēja virtuvē uz palodzes. Kādu dienu sēžu un domāju, kur viņus izlietot tā interesanti... un tad atcerējos,ka kaut kur, kaut kad, biju redzējusi tādus egļu rotājumus. Tā ka sākumā viņiem bija skanošas kājeles un tikai tad paši. Nu labi, sākumā kājeles bij tikai diviem. Cītīgi staigāju un meklēju vēja zvanus pa bodēm, bet nekā,,.. visur ar tādām neforšām trubiņām, bet man gribējās lai ir pa smuko. Tad nu nekas cits neatlika, kā demontēt jau mājās esošo...
un jā.. maza nianse.. Garunā izšutā daļa ir 12 cm... tas ir bez kājām... kājeles- 8 cm.
Man pašai ļooooooooti paīk. Pimkārt patīk tāpēc, ka beidzot realizēju vairākus gadus atliktu plānu, otrāmkārtām man viņi TIEŠĀM patīk.
Es ceru ka šo tradīciju katram pa rotājumam ģimenē es turpināšu. Nu jā, tas ir tikai savā ģimenē.. citi mani tuvākie radiņi tādu lietu kā krustiņi neatzīst.. un es arī neuzbāžos :))) Es viņu vietā laikam pat kādu nagu nograuztu aiz nožēlas, ka viņiem tādu nebūs ( piebilde- nagus negraužu, oii.. šermuļi skrien, nepatīk), bet nožēlas vārdā.... ehhh....
Jā.. es zinu, ka mani gaida vēl pērnie cimdiņi.... uiii.. ceru pa gadu tos ar saknibināt līdz nākamajai eglei. Novēliet man krustiņiem labvēlīgu laiku :)))))) ai, nē..iedvesma lai nepazūd.... laiks rokdarbiem vienmēr ir piemērots.
6 komentāri:
Kolosāli un forši!!!! Man patīk krāsu košums un tu tik labi piemeklēji katram savējo rotājumu:)))
Jana.. paldies par tavu uzticamību komentējot.. man no tevis jāmācas :) Citādi man jau vienā mirkli piezagās prātā doma, hmm.. tiešām viņi tiiiik nesmuki ka nav neviena komentāra.... :)))))
Ir, ir smuki. Ļoti!
Es tikai tagad izlasīju, pēdējā laikā blogiem maz laika atvēlu :)
Tu manā blogā rakstīji par pazīstamām sajūtām. Tad es tagad varu teikt ko līdzīgu - mani tuvākie radiņi arī īsti par manu krustiņošanu nejūsmo. Nesaka jau, ka nesmuki, bet sev arī neko neprasa un sajūsmas spiedzieni neskan :D
Nu man vīramāte purpina, ka es tik ar saviem krustiņiem brillēs esot iedzīvojusies.. man gan gribas pajautāt,kur viņa savas brilles atrada :D jeb nopelnīja, jo neada, nešuj.. pēdējos gados lasa grāmatas, bet brilles bija jau pirms tam....
Pārējie vienkārši klusē. Esmu mēģinājusi dāvināt, ak vai kā nožēloju. Tāpēc ne radiem,ne draugiem no manis neko tādu vairs nesagaidīt :)))))
Tavi darbiņi vienmēr tik akurāti un visiem ir kāds īpašs stāsts. Visi tie rotājumi tik koši un smalki.
Evita
Evita- Paldies...man jau liekas, ka izšujot mēs katra liekam darbiņā domas, stāstus...
Ierakstīt komentāru