Mana redaktores sleja.

Trešdiena...

Trešdienas ir dienas, kad manā pastkastītē iekrīt žurnāls Ieva. Un tad es sēžu, kājas pret balkona malu saslējusi un lasu Ievu. Nu ne katreiz tā var, jo kaimiņiem mēdz būt skaļās dienas, kad es labāk ārā pat nerādos, bet šodien var :))) Pirmo vienmēr es izlasu redaktores sleju... vienmēr, un Jūs? Un tad es domāju, nu kā tā var atrast tik interesantu nedēļas tēmu un tik sulīgi un forši izteikties. Dažreiz liekas, nu kāpēc man nav tādu domu vai viedokļa, nu tāda liela... kā kaudze. Un man arī gribētos tā skaisti rakstīt tādu Redaktores sleju.  Un ziniet?!- šodien ir :)))))) Par ko?-da par visu ko un reizē it neko :))) Un tāpēc es laikam šad un tad sev un Jums uzrakstīšu pa kādai "slejai" ko sakāt??

Jau kādu laiku es lietoju  facebook.com. Atzīšos, ka laikam visvairāk no visām vietnēm, jo man ir parasts telefons un man ar bērniem lielākā daļas saziņas notiek tieši tur.  Nu arī jaunākais bērns mājās ir tik reti, ka arī ar Luīzi daudz sazinos tieši tur. Jā, es mēzu "laikot" bildes, dalīties ar citātiem utt.  Pēdējās dienās es pamanu tādu tieksmi visiem visus audzināt un spīdēt :)) (ui,skaļi teikts, visiem, nu labi- vairumam). Man gan nav daudz draugu Fb, bet nu tomēr.. Kādam gribas audzināt pasauli, tikai tāpēc, ka nostučīja par viņa bērnu, ka viņš pīpē. Ok, jā, tēma tiešām skumja, aktuāla, bet kā mēs to darām??.. vai darām to kā pieaudzis cilvēks, vai kā aizvainots vecāks? Bilde ar lauku puķēm.. tā, pa parasto... nu tāda no mazajiem priekiem...  bet kādam vajag pamanīties tagad ņemt un iztirzāt, vai tu vispār zini kas tās par puķēm?.. kad tiek pa vienkāršo nosauktas, tiek labots uz precīziem bez maz vai latīniskiem nosaukumiem...  skatu tālāk....bilde-vakara idille vīns un grāmata, ielaikoju un tad pamanu, ka kādam atkal jāpaspīd kā pilnmēnesim... es sēžu un smaidu.. tāds laiks laikam- pilnmēness...

Un tad es atcerējos kādu gadījumu iz sava dzīves no tēmas- Reiz veikalā pie kases. Es bieži iepērkos no rītiem, jo daudz jāpērk, vedu pārtiku mammai uz laukiem. Un man patīk visu lēnam apskatīt izdomāt nesteidzoties, tā teikt lēnības iemiesojums. Tā kāda reizē lēnā garā salikusi ratos visu kas pērkams dodos pie kases. Ir rīts, cilvēku maz,  nostājos un krāmēju savu pērkamo uz lentas... priekšā divas sievietes iepērkas kopā, bet mani tas neuztrauc... vēroju  kaut kur kaut ko, domāju savas domas un nemaz nepamanu, ka tur kaut kāda aizķeršanās... es ieklausos dziesmā, kas skan pa visu veici un mani nemaz neuztrauc tas, ka  jāgaida kaut kas. Izrādās, ka sieviete bij aizmirsusi naudas maku mašīnā...nu ok, aizgāja,paņēma... atnāca.. samaksās un viss ok.. bet nē!!- viņa sāk uz manis kliegt :))))) ejiet pie citas kases, kas jūs neredzat ka es pēc maka gāju??? Es sāku gandrīz skaļi smieties... bet klusēju. Kā man niezēja pateikt, ka mēs redz nemākam savu dzīvi  sakārtot, (sa-dzīvi, aizmirstais maks), bet otru mācīt pie kuras kases iet un ko darīt, oi, to gan mēs mākam. Lieki piebilst, ka tā kliegšana laikam bija atvainošanās vietā, jo man jau būtu pieticis, pateiktu vienu vārdu piedodiet.. da man vispār varēja arī neatvainoties, nu kam negadās.... bet nē.. saņēmu mazo audzināšanu... Tagad bieži pamanu šo sievieti.. pavēroju, jo Madona ir ļooti maza pilsētiņa :)))  Sieviete bieži skaļa, skaļi visu komentē savā tonī, ja runā pa telefonu, tad tā lai visi dzird :)))) un mūždien neapmierināta. Bet!-viņa vienmēr zinās kas jādara citiem, pat svešiem cilvēkiem.

Tik daudz cilvēku, kas zina kā jādzīvo... un tik maz cilvēku, kas dzīvo laimīgi.

Tad nu man gribas teikt, dzīvosim savu dzīvi. Savu!!!, pat ne savu bērnu, jo ai kā mums gribas lai viņi dzīvotu un darītu visu pēc mūsu vērtību mērauklas. (Aizvakar tusēju ar draudzenēm, un šad un tad paķeru līdzi taro kārtis, izlieku šo un to.. Šoreiz abas divas kā sarunājušas- par bērniem... Teicu nē mīļās..tik par sevi :)))))  )


P.s I.Ziedonis ir teicis: Šausmīgi daudz taisnību. Nojukt var, ja nav savējās.  

Mūsmājās pat žagatām ir sava taisnība, versija jeb viedoklis kam kā ir jābūt vai jāstāv uz galda. Esmu piekususi cīnīties ar viņām.

Atcerieties, 

lai cik arī gadu jums nebūtu - tas ir pats labākais vecums,

 lai mīlētu, 

sapņotu un 

priecātos par dzīvi!