-makaroni-

Kādas tik idejas nevar atrast neta plašumos.. tā kā nav manā gaumē likt svešas bildes (ar retiem izņēmumiem) , tad nu ķeros pati pie izmēģināšasnas ;)

Šoreiz tie ir makaroni ar cīsiņiem... ideja jeb doma vienkārša un elementāra.. garos makaronus pirms vārīšanas sasprauž cīsiņu gabaloņos... Atradās mājās no Itālijas vestie garie makaroni, jānopērk bij tik cīsiņi... nu jā.. ar tiem es tā ne īpaši.. tie nav manā gaumē vispār.. nu reti kad.. bet šoreiz kaut kādus nopirku- un garšā vīlos, bet tas štrunts :)) griezu cīsiņu uz četrām daļām.. saspraudu pa 7-8 makaroni... nu aptuveni...

 Vārot pielēju mazdrusciņ eļļas,sabēru garšvieliņas...

Klāt bij mērcīte.. tik es atkal aizmirsos, lai tā būtu garšīgāka ka ūdens jāņem tomēr mazliet mazāk... bet citādi ok...

Bērnam patika, jo varēja līdzdarboties procesā.. ar mazākiem bērniem šitas vispār būtu labs kopīgs pusdienu gatavošanas pasāciens :)) par to ēšanas praktiskumu- jāmacas :)) ēst garos makaronus skaisti :)) bet nu kā sānāk, sanāk, ka tik katrs kas ēd paēdis :))

Izmēģiniet šo pasākumu kopā ar bērniem.. jautrības pietiks... gan makaronus bakstot, gan ēdot...

Lai izdodas ;)

 piebilde no atsauksmēm, šis ēdiens tapis nodēvēts par " matainajiem"  makaroniem :))

- pa smuko-

Parasti ievārījuma burkām gadu un kas par ogām savārītas rakstīju ar marķieri tieši uz vāciņa... šogad izdomāju, ka kaut kas cits jāizdomā.. esmu līmējusi ar visādiem skočiem, ar leikoplastiem.. nu nepatīk man tā :)) jā, jā.. abas manējās uzreiz pasmīnētu.... man daudz kas nepatīk :)) man nepatīk burkas ar vecām aplupušām etiķetēm.. man nepatīk raibi vāki burkām.. nu cenšos katram vārījumam uzlikt vienādus vāciņus.. ja es plūmes vārīšu 3x tad tām būs 3 veidu vāciņi( balti, zaļi vai sarkani) .. . nu neesmu es pedante, bet man patīk pa smuko... tad nu šogad burkām tiek dāvanu saiņojamo papīru atgriezumi.. vecie apburzītie papīri.. pat gurķiem tiek :))) nu dažreiz iztin dāvanu- smuks papīrs, bet ieplīsis, tad saburzīts,bet te- nekādas vainas izmantošanai.... atcerējos ka man ir pat robainās šķēres... izgriezu smukus aplīšus, gurķiem rakstīju papīra iekšpusē, jo tas jau tik manai zināšanai, pēc kādas receptes kādi gurķi likti, bet ievārījumam gan rakstu pa virsu... papīru var piesiet uz vāka ar kādu aukliņu, kaut vai ar tām kas parasti sakrājas no tortes kastēm, man šoreiz iekrājušās tā saucamās, naudas gumijiņas.

Varbūt arī tu savām burkām vari izmantot šo variantu...

- gurķu diena-

Šogad mums laba gurķu raža... arī pirmie gurķi jau bij agri, jo lietoju agroplēvi- tiešām darbojas :)) bet lai kā tas arī nebūtu, ka tas gurķu laiks jau sen sācies, sakarā ar paceļošanu apkārt, man iekavējies .. tad nu jāsteidz kaut ko vel sabakstīt visādos veidos tais burkās... šogad esmu iecerējusi pamēģināt arī kādu jaunu recepti :)) bet tagad vel pa vecam........, tad nu ķeros klāt...

- Elīna bij nolasījusi gurķus, bet kamēr es prom, neko ar tiem tā i neizdarīja.. nabadziņi bij pastāvējuši zem vētrā nolūzušās cukurītes, bet tas jau nekas... nomazgāju, nomizoju

-sagriežu , bet sēklas ņemu ārā, jo kā jau minēju pastāvējuši, tātad sēklas mazliet nobriedušas.. nu kam tās vajadzīgas :))

-nomizoju sīpolus, šoreiz no veikala un vecās ražas, jo man kaut kā nepatīk ar jaunajiem sīpoliem, parasti kāds ir ciets vai kā, jo tie atkal nav vel nobrieduši :)) šoreiz sīpolus arī griežu smalkāk.. parasti gan gurķus gan sīpolous griezu ripiņās

-recepte

4kg gurķi

1kg sīpoli

4ēd.kar. sāls

5ēd.kar. cukura

14.ēd. kar. 9% etiķis
24 ēd. kar eļļas

dilles

bet es uz aptuveno... jo taisu jau vairākus gadus un neko nesveru... pēc garšas.. šie ir tā sauktie latgales salāti, kāpēc tāds nosaukums, nav ne jausmas, mēs šos saucam vienkārši par gurķu salātiem... pagājušo gadu biju sataisījusi pāris burkas bez sīpoliem , bet gan ar ķiplokiem... vīram ļooti garšoja... nu jā.. visu sagriež, sajauc un liek vismaz 5-6 stundas nostāvēties.. var arī ilgāk... nu jā.. jāpiemin, ka bļodā karoti it kā nav ieteicams atstāt, jo visiem ienākot virtuvē jānogaršo :)) un kad pagaršo, tad uz galda paliek mazās bļodiņas.. jo nu tak neēdīsi no lielās... parasti līdz burkām tiek mazāk kā cerēts :)) dažreiz es vienkārši izvāru kartupeļus.. lai tak ir pa vel garšīgāko :)

- pēc tām pāris stundām, ja vairāk burku tad velku ārā gāzes plītiņu un nesu augšā no pagraba lielo veco katlu... burkas lieku nevis pa taiusno katlā, bet gan uz skaliņiem, citreiz uz veca dvieļa... ūdens burkām kā saka- līdz pleciņiem.. un tad karsēju.. ja gurķu daudz, šogad otrā porcija bij pavairāk, gurķus karsēju katlā un tad liku burkās....

- jau sen, sēen.. man vīratēvs atdeva šo veco termometru... nu jau esmu piešāvusies cik kas un kā izskatas uz aci, bet kādreiz arī palietoju.. termometrs superīgais.. vel ar kvalitātes zīmi :))

- pēc tam burkas ciet ar parastajiem uzgriežamajiem vāciņiem, paripinu un zem segas otrādi apgāztas noturu... ārā velku un uz pagrabu nesu otrā dienā...

parasti jau gurķiem neko nerakstu, jo tie nu nekad nestāv ilgāk par vienu ziemu.. viss nozūd.. bet ievārījumiem rakstu gan... bet šogad izdomāju, ka tos gurķus gribu pamēģināt arī ar mārutkiem, tad nu jāpieraksta kuri būs kuri... kādreiz rakstīju ar marķieri uz vākiem.. šogad izdomāju, ka tā vairs nedarīšu, izmantoju vecu dāvanu saiņojamo papīru...
nu ko- lai vairojas krājumi ziemai ;)

101 lieta 1001 dienā

es esmu apņēmusies šodien pievienoties tiem, kas apņēmušies realizēt 101 lietu 1001 dienā.... tas ceļa posms, ko par dzīvi saucam, nemaz nav tik mūžīgs kā mums dažkārt liekas... gribas teikt, nu tad kad man būs daudz naudas, es nopirkšu to un to... tad kad bērni izaugs, es paceļošu... bet patiesībā mēs tos savus sapņus jebšu plānus liekam tik tālāk un tālāk... un secinam ka tie vai nu izplēn, vai vienkārši nav cerību ...bet par to visu ja vēlme varlasīt kādā citā manā blogā... Pieturā starp debesīm un zemi

- pēc vēja-

Dažas bildītes pēc vēja Madonā.. apkārt tās postažas daudz... nemaz nepatīk to visu fočēt.. jo nu ļooti daudzus šis vējelis ir skāris, gan māju jumti, gan meži, gan mašīnas... ak vai... par laimi šoreiz mans mājas jumts necieta... jo stiprākais vējš gāja garām... bet tāpat arī mazas skādes pietiek :( palikām bez nojumītes.. palikām bez labās cukurītes (ābelītes) .. nu puķupodi un citi nieki jau vairs neskaitas ... patiesībā jau mums ir nieks... jūtu līdzi tiem daudzajiem kas palika bez māju jumtiem, bez mašīnām... bet nu jāsaka paldies Dieviņam ka visi dzīvi :)) bet ko daba mums gribēja ar savu trakumu pateikt??? - nezinu, nezinu...