Kā taureņi.

 Mēs paši reizēm nezinot,dzīvojam laimīgi,

Un tikai gadiem aizejot,jūtamies vainīgi.

Ka dzīvojam kā taureņi,kas lidinās,

Un spožai gaismai pieskarot,apsvilstās.

Mēs dzīvojam ar domu,gan jau rīt,

Kur steigties labos vārdus pasacīt,

Kam sasteigt darbus,ja var atlikt,

Nav laika sev un draugus satikt.

Nav laika bērnam stāstīt pasaciņu,

Te skaties-bērns jau atved mazbērniņu...

Nav laika mīļam pieglausties,

Te skaties-stāvi,raudi,atvadies...

Vai tiešām vienmēr vajag zaudēt,

Lai saprastu,ka ir ko saudzēt?

Kāpēc mēs nedzīvojam dzīvi tā,

Kā diena būtu pēdējā.

Mēs paši savu dzīvi izniekojam,

Viens otru,savā steigā,aizvainojam.

Tad nezinām,kā atkal tuvoties,

Un skaties-jau atkal kļūdāmies...

Ne viss ir zelts,kas spoži spīd,

Un taureņiem tas mūžs ir īss.

Bet tu vēl vari paspēt gūt,

Dzīvot tā,lai sirdī mieru jūt.

        ✽•´¯`•.¸ ¸.•✽•´¯`

(Agnese Veldre)