Šovakar bijām maximā... pēc končām helovīnbērniem... jap... man nav aizspriedumu, bet šoreiz ne par to ir tēma... Un tad es ieraudzīju šo lelli... es pēkšņi neatceros kā viņas sauca.. Man tāda bija.. sarkana protams, liela... Tad nu es te vienu no trim paņēmu un spējos... skandināju, gāzelēju... Un tad atkal ierunājās vīrietis; beidz, piecpadsmit eiro.. ejam.... un nefočē, atnāks apsargs...
Nu lūk tā! man bērnība bij uz mirkli iekš maximas veikala... mirklis, bet jauks... es protams smaidīju līdz ausēm kā mazs bērns... man jau nevajag daudz, lai būtu prieks no mirkļa. :))
Esmu dzirdējusi kad saka, ka
"Bērnība beidzas tad, kad sāc apiet peļķes..."
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru