piektdiena, oktobris 23, 2015

Dāvanas.

Sveiki....
Kad liekas, ka manā blogā uzplaukst kāda aktivitāte un pašai likās, ka mani ieraksti kļūs biežāki, es apklusu...  vienkārši visādu notikumu bitums bija liels... ieskaitot Luīzes operāciju Rīgā un arī kādu skumju dzīves daļu, kas mūs skara diezgan tuvu.  Tāpēc vairākas vēstulītes e-pastā nesaņēma atbildes un arī te nekas nerakstījās,kaut it kā ir tik daudz ko  teikt,stāstīt, rādīt un pat apjautāties....

Bet nu par to, par ko gribēju parunāties... par dāvanām....
Man pašai ļooti patīk kādam gatavot dāvanu, gan izšūt, gan veikalā piemeklēt. Vienmēr cenšos piedomāt par dāvanu, tās saturu. Man vienmēr patīk iepriecināt savas krustiņsones, ja mēs satiekamies te Madonas pusē. Zinu, ka var bez tā iztikt, bet man tā vajaga un gribās.  :))))))

Tātad!?-man patīk dāvināt. Bet!!!! - es ļooti neveikli jūtos dāvanas saņemot... jā man prieks, bet iekšēji jūtos tā ne visai... tas ir pat dzimšanas dienās,un citos svētkos.  Nesen man e-pastā uzrakstīja, ka mani grib iepriecināt, atsūtīt dāvaniņu...ko es??- visādi atrunājos.. un tas man likās pareizi... tajā brīdī... tagad pati saprotu, ka es tādā veidā varbūt aizvainoju... Es ļooti atvainojos... es tā negribēju, jo savādāk nemācēju.

Trešdienas rītā piegāju iztukšot pastkasti un kas tur??!- šokolāde.. domas skrien ātri...domāju, ha,atkal vīramātes triks,bet ja es nebiju mājās, Luīze taču bija, kāpēc nepiezvanīja utt... domas joņo un nesaprot neko.. paskatos, ha! mana adrese virsū..  Pētu šokolādi.. tik skaista bilde virsū.. eju un  priecājos, ļooti ļooti priecājos....jo pēc visa drūmā laika kaut kas tāds mazs, bet tiiiik jauks.... ienākusi iekšā  rādu Luīzei un stāstu, ka pastkastē man adresēta šokolāde, tikai nezinu no kā.. Man tiešām veca galva, jo pati šādas šokenes kādreiz veikalā tirgoju, citiem stāstīju ka te var tekstu pierakstīt utt.. Bet kad pati saņemu,tad  loģika  domāšana izslaucīta... un tad atveru un izlasu ka no Ievas... kādu mirkli smaidu un tad sajutos neērti...  Nu jā, Luīzes komentārs bij īss par šo visu: "ā, no Ievas, loģiski...es cerēju uz kādu intrigu..." :))))))  Noliku šokenīti virtuvē uz galda un mazliet priecājos, mazliet mulsu.....

Vairākas dienas man stāv atvērts video, kas jānoskatās.... nolemju- tagad....  Atkāpei- nu jau kādu gadu es "ganos" pa jūtūbi.  Man ir savi jūtūberi, kuriem sekoju līdzi ļooti cītīgi. Un meitene Olga ir viena no maniem favoītiem. Skatos,klausos visus video. Šis stāvēja atvērts divas dienas un gaidīja kad to noklausīšos.  Lai saprastu šo manu bloga ziņu, iesaku to noklausīties.

 Noklausījos un aizdomājos ka es vienkārši nemāku saņemt dāvanas.  Un es sajutos abās pusēs neveikli, ir bijis kad gribu iepriecināt un pretī  ir tāds pats, kurš nemāk saņemt. Kā tur saka, kad skolnieks gatavs, tad uzrodas skolotājs. Šis video ir precīzi laikā.


Ieva, mīļs paldies par šokenīti... tā bija tieši laikā... un man ir patiess prieks. (paskaidrošu, ka es Ievai nosūtīju divus  zelta diega pavedienus, kas viņai trūka lai pabeigtu zeķi un Ieva man pateica paldies ar šokolādi).


Ko ar šo visu gribēju teikt?!- 
 mācīsimies ne tikai dāvināt,
bet arī saņemt dāvanas. 


2 komentāri:

  1. He! :) Lai labi garšo!! :) Vnk man to "pliko paldies" šoreiz gribējās apģērbt. :))

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Ieva.. tev izdevās... un man manā pelēcībā bij par ko padomāt tā teikt no otras puses.. jo tiešām nemāku pieņemt dāvanas. Paldies tev.

      Dzēst


- paldies-