Kopā jautrāk, ātrāk...

Šoreiz stāsts par izšūšanu krustdūrienā.

Ir tāds super-duper interesants dizainers, kā Mihaels Powells . Man šis dizains patīk, bet zinu, ka daudziem ne.. Bet šoreiz par tiem, kam tas ir tīkams :)) Decembrī parādījās divas jaunas mājeles no šī dizaina, man iepatikās, ka nolēmu- man vajag :))  Diemžēl shēmiņas šiem jaunumiem kā neparādījās, tā neparādījās.. Un tad kadā sarunas reizē, izrādas, ka Gundega ir nopirkusi vienas mājeles komplektu.. Heiii!- kāds prieks.. un jo lielāks, ka Gundega padalījās ar shēmu... Nezinu kam, bet ienāca prātā doma, ka jāšuj reizē.. Vienojāmies par kopīgu datumu, kurš labvēlīgs jaunu darbu sākšanai, sapirkām diegus un kopprocess var sākties...

Un tātad, top viena no Powela mājelēm... 

 Dizains- M.Powell

Nosaukums- Up the Garden Path

Diegi- Anchor (30 toņi)

Audums- Aida 14 (antique white)

Izšuvuma izmērs-20x20cm

 Darbiņu pie mājeles sākām 15. aprīlī...  Diena labvēlīga jauniem darbu sākumiem, un tas nozīmē, ka šis darbiņš man neieguls atvilknē.

Kaut gan, sākumā bij apmulsums, bet ne ar vismazāko domu nepieļāvu, ka netiksim ar ķibeli galā. 

BET!!! Shēmā ir kļūdas!!

 Simbols- divās vietās vienāds- bet pretīm, tam ir dažādi diegu kodi.  Bet pētot bildi- sapratām, ka pamazām tiksim ar to galā- improvizējot... Es skatījos bildē, un shēmā iekleksēju kurās vietās šūšu ar miksēto diegu.. jo krāsainajā bildē, var pamanīt, ka tādi mikšļi ir..  Pirmais ko nu jau esmu izšuvusi- ir simboliņš, kas man pasvītrots ar sarkano... lejas krūmos ir pa vidu mikslis, ābeles lapojumā tāda nav.

Otram - tumšajam rombiņam, vispār diegu kodi atšķiras, to šuvusi vel neesmu, bet skatījos, ka tur arī var izzīlēt.  No vienas puses.. nu tiksim galā, no otras puses, liekas kā nepabeigts darbs pie shēmas, ja jau tik rupjas kļūdas... Un jā, vel debesis.. ierakstīts, ka šujas ar puskrustiņu, bet tos simbolus- kuri teiši tā ir jāšuj, varēja izdalīt atsevišķi.. lai nav jāzīlē..  Vel neesmu izdomājusi, kā šūt to gaišo laukumu, kā smejas- starp debesīm uz zemi... Nu tā lūk...

 Nu jā, kādam liksies, ko es te tik smalki pierakstu, bet ziniet- aizmirstas.. un ja pēc tam kāds uzjautā- kas tur tai shēmā bij, nu čiks, neatceros.. ( tā ir ar vienu klasisko bebju datni- simboliņos klūda)

Nolēmu, ka arī šoreiz pierakstīšu laikus, cik garās stundiņās šis darbiņš taps... Šoreiz sakarā ar kļūdu, savus pirmos sašūtos krustiņus nācās izārdīt...

Man kā nenopietnam cilvēkam, sadomājās, ka pa fikso vajag vienu mazmotīviņu izšūt.. tad nu man bij pauze... tāpēc izšūts ir tik, cik ir...

Tik nu tapa pa laiku no 15. līdz 19. aprīlim...

 šūts- 17h 55min

 (uiii.. ku daudz sanāk šitā saskaitot.. tas man liek padomāt,

ka es kaut kāda lēnšuvēja, jo izskatas tas izšūtais laukumiņš pavisam mazs)

 Nu nekas, kā ir, tā ir.. bet pamazām top... Es šo darbiņu šuju ar sapņainām domām, ar prieku un smaidu... Bruģēju taciņu, stādu krūmus, puķes... īsāk sakot- ņemos ap un pie mājas ne pa jokam :)))))

Manas dienas ir piepildītas ar darbiem ārā un brīžiem ar krustiņiem...

 Lai arī Jums- piepildītas dienas!

...

Skatieties uz priekšu ar cerību.
Atpakaļ ar pateicību.
Augšā ar ticību.
Pa malām ar mīlestību.

Dienas teikums-

Nekad nešaubies par savu pievilcību ! Atceries-svari melo,cilvēki apskauž,bet spogulis vispār maita-šķībs.

Izlasīju iekš draugiem.lv

...Es tev piedodu

Nu jau grāmata izlasīta. Tās turpinājumā bij tēmas par to kā atbrīvoties no krāmiem gan fiziski, gan garīgi. Tā teikt, abejādi, arī sevi iekšēji iztīrīt. Lasot par atbrīvošanos no emocionālajām drazam, atcerējos, kādu stāstu. Man tas atmiņā ir ļoti, ļoti iesēdies. Tā sanācis, ka pat Elīnai. Kaut kad ieminoties par ideju- aptamborētie akmeņi- viņa man atbildēja, ka viņai akmeņi saistas vienīgi un tikai ar šo citātu. Autoru nezinu, lapa ar citātu ir dalītā sen, sen kādā lekcijā. 

Reiz dzīvoja cilvēks, kas baidījās aizmirst pārestības.

Līdzko kāds uz viņu greizi paskatījās, aizvainoja, vai nodarīja pāri, viņš sacīja pats sev : "Šis cilvēks meta uz mani akmeni."

Un, pacēlis no zemes akmentiņu, ielika to savā maisā, lai neaizmirstu pārestību.

Tā viņš ceļoja pa pasauli. Citi cilvēki meklēja draugus, darīja labus darbus, kaut ko atklāja, vai vienkārši priecājās par dzīvi, bet Cilvēks-Kas-Baidījās-Aizmirst-Pārestības, lasīja akmeņus. Tā kā viņš neko neaizmirsa un neko neizmeta, viņa maiss kļuva arvien lielāks un smagāks.

Reiz viņa ceļā pagadījās liels kalns. Ķeroties ar visām četrām, cilkvēks stiepa  kalnā savu nastu, bet viņa spēki arvien vairāk izsīka. Šā tā sasniedzis virsotni, sakņupa, juzdams pēdējās stundiņas tuvošanos. Gribēja vēl atsveicināties no tā, kas viņam bija visdārgākais- no saviem Pārestību akmeņiem.

Atsēja maisu, izņēma no tā pelēku ceļmalas akmentiņu.

 - Ardievu, pisēn no lauku mājas pie ceļa, kas pasmējās par mani, -teica cilvēks.  -Es tev piedodu.

Un nosvieda akmeni no kalna.

Viņš noglāstīja iesarkanu granīta akmeni.

-Ardievu, meitene, kas nevēlējas mani mīlēt, -es tev piedodu.

Un maigi pagrūda to lejup.

Viņš izņēma melnu vizlas akmeni

-Ardievu, izlepušais bērnības draugs, kas izaudzis noniecināji manu draudzību,-es tev piedodu.

Viņš izņēma mīkstu smilšakmeni.

-Ardievu, ceļabiedr, kas rodoties briesmām, nobijies un atstāji mani vienu,- es tev piedodu.

Akmeņi- pelēki, balti, sārti, dzeltenīgi un melni- viens pēc otra palēkdamies ripoja no kalna un pazuda zālē, krūmos un meža pavēnī. Kad pēdējais pazuda lejā, cilvēks gulēja un domāja, vai tiešām no visiem atsveicinājies un visiem ir piedevis. Pēkšņi viņš  sajuta, ka viņu nekas nenospiež. Pamēģināja piecelties un iztasnoties- tas nebija grūti... Tad viņš saprata, kas noticis.

-Es esmu brīvs! - kliedza cilvēks.

-Es atkal esmu brīvs un stiprs!

 Dziedādams un smiedamies cilvēks kāpa lejā no kalna- atpakaļ pie cilvēkiem. Maisu atstāja tur, kur bija sēdējis. Ja kādreiz atradīsi, - neņem to, lai arī tu nekristu kārdinājumā vākt akmeņus...

Meklēsim draugus, darīsim labus darbus, kaut ko atklāsim, vai vienkārši priecāsimies par dzīvi!

Par krāmiem- otrā daļa...

Man ļooloti patika grāmatā nodaļa par mentālajiem sārņiem, par atbrīvošanos no tiem. ( šī tēma mani uzrunāja, jo nesen kādā majaslapā, par šo bij plašas diskusijas- par ķengātājiem, negatīvajiem komentāriem). Šobrīd, kad katrs mēs ļoti daudz esam arī virtuālajā vidē, mums katram var noderēt domas par šo tēmu, jo mēs katrs lasam, vai komentējam.

 Citāti no grāmatas:

"Pārstājiet kritizēt un nosodīt citus

Viss, par ko jūs kritizējat un nosodāt citus, kaut kādā mērā jums nepatīk pašam sevī... Vislielākie kritiķi ir tie, kuri sirds dziļumos zina, ka paši nav pietiekami labi. Mainiet savu iekšējo nedrošibu, un vēlme pazemot citus, maģiskā veidā izplēnēs pati no sevis.

Nepiesārņojiet nevajadzīgi savu prātu ar šim bezjēdzīgām indes bultām, tā vietā labāk klusi sūtiet svētību ikvienam, ko satiekat ikdienas ceļos, un jūs noteikti būsiet pārsteigts, kā viņi jums atbildēs, parādot sevi no vislabākās puses.

Neaprunājiet citus.

Klačas piesārņo jūsu psihi un parāda vienīgi to, cik maz nozīmīgu notikumu ir jūsu dzīvē. Dzīvojiet paši un laujiet dzīvot citiem! Neļaujiet sevi ievilkt aprunāšanā, jebkura veida strīdos, neklausieties tenkās vai skandālos. Pieņemiet to par savas dzīves aksiomu, ka nekad neteiksiet par cilvēku ko tādu, ko jūs nevarētu pateikt viņam personiski. "

 Protams tā ir maza daļa no teksta.. bet ļoooti precīzi pateikts...

 Lai laba diena!