Relikvija

       Kādā ziemas dienā, ciemojoties pie Jāņa mammas, Laimdotas Mētrienā, viņa Luīzei uzdāvināja galdautu. Nu tā...  vienkārši izņēma no skapja tamborētu galdautu un ielika Luīzei rokās ar vārdiem: "Te tev būs dāvana, Muižnieku vecmammas tamborēts galdauts. Uzklāsi to ārā pagalmā uz galda tad, kad tev būs mūzikas skolas izlaidums. Tik mamma lai izmazgā, traki iestāvējies."   

       Ir tā, ka mūzikas skola tiks pabeigta nākošgad, bet tas jau nenozīmē, ka galdautam jāguļ skapī.

 

       Es nezinu, vai meituce šobrīd apjauš šī galdauta vērtību, jo to tamborējusi ir viņas vecvecmamma- Alise Glāzniece. Tamborēts laikam jaunībā, spriežu pēc izšūtajiem iniciāļiem.  Jo precoties pārgāja vīra uzvārdā Sniedze. Hmm.. būs šitas jānoskaidro. 

Jāņa mamma šad un tad kaut ko iedod ar tādu domu, lai saglabājam. Mūsu mājā šī nav vienīgā lieta ar stāstu. Ir tā kā ir, un man kaut kā dažas lietas aizmirstas.. nu tie stāsti :(( tāpēc esmu nolēmusi tos pierakstīt, šoreiz šajā blogā, bet par citām lietām citur, bet par to citreiz......... 

       Tad nu šodien nolēmu, ka ir tā diena, kad vajadzētu mēģināt mazgāt.. iestāvējies bij ļoti, patiesībā no balta toņa tur nekā nebija, ka tikai pelēks un tējas toņa brūns. Uz pāris stundām ieliku pamērcēties un tad saudzīgi vešenītē iekšā. Izkarot likās, aiii.. nu bik labāk būs, bet nu ne tā kā gribētos... bet! kad nu izžuva, secināju, ir pat ļooti labi. Un tāpēc brīdi pirms negaisa izdomāja, ka galdauts pelnījis ka viņu safočē :)))

 

 Es saprotu un zinu, ka patiesībā nekā īpaša jau te nav... noteikti katrā otrajā mājā ir senas lietas un ar stāstu...  katram tas ir, tikai... vai mēs šo stāstu sadzirdam, uzklausām, novērtējam, cienām un saglabājam. Es ne reti humpaļbodītēs esmu pamanījusi lielus rokdarbu šedevrus... tos laikam nebija kas uzklausa.. viens no tādiem bij skaists rišeljē tehnikā izšūts galdauts.. un tikai!! par 29 santīmiem. 

 Zinu, ka Luīze neapvainosies, ka galdauts šovasar vispirms tiks uzklāts māsas izlaiduma ballei par godu. un!?- ceru, ka Luīze šo galdautu glabās un godās. Bet es  pamanīju vienu mazmazītiņu caurumiņu, došos pielabot galdautu. 

Un kā ir tavās mājās ar senajām lietām?

Sandra 

Vasaras svētdiena numur-1

Mana zaļā svētdiena...

Lai arī man ir daudz citu darbu kas būtu jādara, es tomēr izdomāju, ka pie svētdienas nedarīšu NEKO!!! :))))  Nu tā.... vienkārši nedarīšu un viss :))) nē, nē.. nostrādājusies vai pārgurusi neesmu, vienkārši izdomāju, ka man gribas un vajag vienkāršu svētdienu. 

Un ko tad nu es darīju?- jap.. saslēju kājas gaisā un adīju :)))) vistiešākajā nozīmē...  

Šobrīd adu sedziņu mazulim.. jā, jā.. http://sirdssiltumadarbnica.lv/ 

 Pabeigšu šo un tad atrādīšos. Un tā, adīju šodien zaļu sedziņu un domāju zaļas domas... nu ļooti zaļi domāju... par to cik tad mēs katrs zaļi dzīvojam. nu labi.. es nedomāju te zaļo krāsu mājā, kaut man ir virtuvē zaļas tapetes, un arī Luīzes istabā tās ir iekš zaļa toņa :))) arī par puķu skaitu mājā es šoreiz nedomāju, kaut gan ātrumā izskrēju caur māju un pārskaitīju :))) uz ātro sanāca tikai 54 podi.. tas nav daudz.. man jau liekas, ka man šobrīd ir ļoti maz puķu.. Vēl jau kāda noteikti izlingos ārā un ir bijis vairāk.

 Bet!?- par to zaļumu es domāju, kā mēs ikdienā dzīvojam, ko metam ārā, ko pārstrādājam, ko pietaupam, ja nu noderēs. Šķirojam atkritumus vai nē? Vai uz veikalu ejam ar auduma maisiņu, vai katru reizi pērkam klāt pie pirkuma jaunu celofāna maisu? 

 Un tad nu adot es domāju un rakstīju uz lapiņas, kā manā ikdienā tas izpaužas- dzīvot kaut mazliet zaļāk. Oiii.. sanāk garš saraksts. Un zinu, ka tas noteikti nav viss.... Un es zinu, ka daudzi cenšas dzīvot zaļāk... 

Bildes no manas šodienas zaļuma :))

Došos vēl paadīt un rakstīt savu sarakstu tālāk... bet kas ir manā sarakstā?- tā jau būs citu dienu nākamā ziņa jeb ieraksts.

Lai jauks svētdienas vakars! 

Sandra

Kā taureņi.

 Mēs paši reizēm nezinot,dzīvojam laimīgi,

Un tikai gadiem aizejot,jūtamies vainīgi.

Ka dzīvojam kā taureņi,kas lidinās,

Un spožai gaismai pieskarot,apsvilstās.

Mēs dzīvojam ar domu,gan jau rīt,

Kur steigties labos vārdus pasacīt,

Kam sasteigt darbus,ja var atlikt,

Nav laika sev un draugus satikt.

Nav laika bērnam stāstīt pasaciņu,

Te skaties-bērns jau atved mazbērniņu...

Nav laika mīļam pieglausties,

Te skaties-stāvi,raudi,atvadies...

Vai tiešām vienmēr vajag zaudēt,

Lai saprastu,ka ir ko saudzēt?

Kāpēc mēs nedzīvojam dzīvi tā,

Kā diena būtu pēdējā.

Mēs paši savu dzīvi izniekojam,

Viens otru,savā steigā,aizvainojam.

Tad nezinām,kā atkal tuvoties,

Un skaties-jau atkal kļūdāmies...

Ne viss ir zelts,kas spoži spīd,

Un taureņiem tas mūžs ir īss.

Bet tu vēl vari paspēt gūt,

Dzīvot tā,lai sirdī mieru jūt.

        ✽•´¯`•.¸ ¸.•✽•´¯`

(Agnese Veldre)

Ceriņziedu medus- sīrups.

Pagājušo gadu, kad ceriņi jau beidza ziedēt internetā pamanīju recepti- ceriņu medus.  Pameklējot atradās arī ar nosaukumu sīrups, vietām pat ievārījums. Bet nu tā, šo viru, būtu grūti nosaukt.  Es laikam to sauktu par ceriņziedu sīrupu.  Arī receptes vairākas.

 Nolēmu, ka šogad noteikti ir jāpamēģina, jo man tak viss jāizmēģina.. ja jau vāru čiekuru  medu, kāpēc gan vēl ne arī ceriņziedu :)))) 

 Domāts darīts. tikai aiiiii.. kad bij skaisti ziedi- nebija laika, bet nu -lietus līst un līst... un ziedi paliek arvien nesmukāki, bet nu šodien steidzu glābt savu vēlmi.  

5 litri ceriņziedu, 

2 nomizoti citroni, 

2 litri ūdens, 

2kilogrami cukura. 

 Ceriņziedus (aptuveni 5 litri) noskalo un katlā iekšā,  pievieno 2 litrus ūdens. 

2 citroni...

nomizoti, lai nav lieka rūgtuma...tāpat jau pietiks :))))

mizas iemetu žāvētājā.. kādreiz var noderēt :)) 

Feina uzparikte- noder bieži...

citronu sagriežu ripās un pie ziediem katlā iekšā....

katlā viss plok un paliek gaišs, vāru 1 stundu...

pēc stundas, ziedus nokāšu un lieku atpakaļ uz plīts vārīties...

pieberu 2 kilogramus cukuru un vāru pusotru stundu...

Izskatās labāk nekā garšo :)))) 

Un!?- burkās iekšā.. es neputoju, un sanāca mazdrusciņ vairāk par 4 puslitru burciņām. Teikšu godīgi- ir rūgts, bet labs... Noteikti kaut kas veselīgs tai visā arī ir :)) nu es tā ceru.... 

Varbūt vēl vari paspēt salasīt un uzvārīt.. a ja nu ziemā noder :)))

Lai jauka diena! 

Sandra

Sedziņas mazuļiem.

Jau kādu laiku atpakaļ biju pamanījusi, ka iekš draugiem.lv darbojas "Sirds siltuma darbnīca" - ada priekšlaikus dzimušajiem mazuļiem zeķītes, cepurītes un sedziņas. Nodomāju, es tak ar varu, kāpēc gan ne...  Pāris sedziņas es varu uzadīt vai uztamborēt.  Tad kādu dienu vienkārši ņēmu un tamborēju. 

Tā nu tapa pirmās sedziņas. Adītā noteikti ir mīkstāka patīkamāka, trīs ir tamborētas pa vienkāršo. Vienai sedziņai iztērējas +- divas fices dzijas. Jāsaka ka patiesībā tas nav no lētajiem projektiem, jo dzija maksā.. un ja vēl gribas nopirkt labu dziju, tad maciņš maaazdrusciņ jāatver. Skatos lai dzija nebūtu 100% akrils, bet lai kaut nedaudz klāt ir vilna. 

Jā, zinu, ka kāda uzreiz nodomās, nu nav jau nemaz tik dārgi, jā ja uzadi vienu, divas sedziņas, bet man šobrīd top jau septītā sedziņa. 

Sedziņu izmēri ir no 60x60.. un uz priekšu...  speciāli nevienu neesmu adījusi pēc konkrētiem izmēriem, bet gan- cik dzija atļauj.

 Un tad nu vienu dienu nesu sedziņas ārā un ļāvu tām piebirt ar ābeļziediem... lai aprunājas par dzīvi un ziedēšanu :))) 

Tādas nu ir man pirmās četras sedziņas.. šobrīd top jau nākamās.... 

Ja arī tu vēlies piedalīties lai atbalstītu 

 "Sirds siltuma darbnīcu" , 

tās domu un projektu- piedalies. 

Sandra