Tieši pavasara atnākšana manī pamodina veikt mājas ģenerālo tīrīšanu. Jā, tieši tagad, kad var no A līdz Ž var mesties tai procesā iekšā... var atvērt logus un feini nomazgāt no abām pusēm. Nevis ar mājas kārtošanu ziemā tā aizrauties, ka apjēdzu, kad biju jau uzpūtusi līdzekli logam ārpusē. Oiii.. bij jautri.. nu tā aizrāvos, aizdomājos ka nepamanīju ko daru :)) nu kam negadās.
Pavisam nejauši (bet dzīvē, tak nekas nenotiek nejauši) draugos lv kādā dienasgrāmatā pamanīju ierakstu par krāmiem. Izlasīju, likās interesantas domas, izrādījās, ka tie ir citāti no Kārenas Kingstonas grāmatas- Kā atbrīvoties no krāmiem. Hmm.. tik interesanti, nolēmu paguglēt- skatu, ka grāmata ir 270lpp, bet visur vieni un tie paši citāti. Nu man jau gari nav jādomā, kad veru valā vien iemīļoto ibook.lv un meklēju rokā. Un heisā-hopsā, vakar man pastniecīte pienes grāmatu klāt mājās. Nopirku it kā lietotu,bet izskatās nelasīta un par puscenu lētāk. Grāmata ir ļooti interesanta- nu vismaz man. Jo, es neslēpšu un netaisnošos, jā.. esmu apaugusi ar krāmiem. Un kā vel. Arvien biežāk par šo tēmu sāku aizdomāties, kad internetā pamanu kādu ideju- kaut kas jauns no vecām lietām. Un tā man nu tās sāk krāties... tukšas šampūna pudeles, saplīsis puķupods .. un tas ir bez tā , ko es jau ikdienā nolieku, a ja nu noderēs. Nu labi.. daļa tiešām noder un izmantoju, bet nu jau sāku aizdomāties, ka daļa noteikti ne un tā i paliks ja nu kādreiz. Un es te nemaz nerunāju par tām lietām, kas arī tomēr ir krāmi, apavi, apģērbs, žurnāli, kolekcijas utt... utt...
Atkāpei, pastāstīšu, ka esmu vienreiz dzīvē iztīrījusi māju tā pa nopietno. No kā??!!- no puķēm.. man tās sāka traucēt.. vienkārši likās ka man trūkst elpas, man pašai vairs nav vietas.. jā.. es izmetu telpaugus, precīzi 69... daudz?- ļooti daudz, daļa bij slimnieciņi. Labi.. var mani nosodīt, un teikt.. varēji nest uz skolu, bērnudārzu, slimnīcu utt.. ha-ha-ha.. nu nemaz jau to visu tā atplestām rokām negaida gan. Es nezinu kāpēc joprojām par to tik dedzīgi stāsta, ja tā nemaz nav, tāpat kā par grāmatām. Nu nestiepšu es tās grāmatas uz bibliotēkām vai slimnīcu. Bibliotēkas pašas met tās ārā, dedzina... (tas pat ziņās rādīts, par mūsu novada bibliotēkām) un arī iepriekšējais šis mājas saimnieks- skolotājs, skumji noteica-nevienai bibliotēkai vecās grāmatas nevajag. Bij nesis un piedāvājis. Cik sapratu-beigās , arī viņš tās nesa pāri ceļam uz pļavas un dedzināja..
Nu jā, pēc tās lielās puķu likvidēšanas, es jutos fantastiski labi.. man bij ko elpot...
Es jau vienmēr skaitu, ka daudzas, ļooti daudzas lietas ir svarīgas tikai man, ne manējiem.. tā ir gan ar fotogrāfijām, gan grāmatām, gan citām lietām. Ja kāds saka, ka nu tas ir man tik dārgs, tik svarīgs, vai arī kad strīdas par mantu, es nosmeju, ka esmu bijusi uz ļooti daudz bērēm, un neviens neko tādu kapā līdzi tāpat nav paņēmis.
Bet atpakaļ pie grāmatas- es to vēl lasu. Vietām izlasītais apstiprina manas domas, vietām aizdomājos, vai tiešām tā var būt, bet lasot tālāk- piekrītu. Vietām gūstu izskaidrojumu, kāpēc, kādēļ.
Par ko ir grāmatā?!- kas tad ir krāmi, kā tie mūs ietekmē, kāpēc tos uzglabājam, kā no tiem atbrīvoties.
Viena no manuprāt svarīgākajām tēmām ir saprast- kā krāmi mūs ietekmē- mazliet uzskaitīšu tās-
- liekie krāmi izraisa nogurumu
- krāmi velk atpakaļ pagātnē
- krāmi var piesārņot jūsu ķermeni
- krāmi var ietekmēt ķermeņa svaru
- krāmu klātbūtne var ietekmēt cilvēku attieksmi pret jums
- krāmi kavē darboties
- krāmu dēļ nākas kaunēties
- krāmi var "iesaldēt" jūsu dzīvi
- krāmi var izraiusīt pat depresiju
- krāmi rada lieku bagāžu
- krāmi notrulina jūtīgumu un dzīvesprieku
- krāmu dēļ nepieciešama papildus tīrīšāna
- krāmi dezorganizē
- krāmi var būt risks veselībai
- krāmi var veidot nevēlamiu simbolismu
- krāmu uzglabāšana prasa finansiālus līdzekļus
- krāmi novērš uzmanību no svarīgām lietām.
Nerakstīšu no grāmatas citātus, kas ir daudzviet izguglējami vieni un tie paši.
Bet vienu gan- esmu atradusi atbildi domām par kolekcijām- kāpēc mēs kaut ko krājam, kā to sākam utt.
citāts no grāmatas:
"Tātad- kāpēc mēs tā darām? Ja ielūkojas savā pagātnē, tad konstatē, ka viņu aizraušanās ar kolekcionēšanu sākusies jau bērnībā; dažus pamudināja kāda dāvana, kurai labu vēlējošie draugi un radi pēc tam paši pievienoja citas lietiņas par šo tēmu. Tik pat labi, tas varēja būt kāds gadījums un notikums, pēc kura jutām ierosmi kolekcionēt lietas, vai arī paši it kā nejauši iesākām šādu nodarbi. Bet faktiski tas, ko mēs darām, ir atbilde uz intuitīvu vajadzību uzkrāt kaut ko ļoti būtisku, kas tajā brīdī nepieciešams mūsu personīgai izaugsmei.
Tā ir specifiska frekvence, kura mums nepieciešama tieši tajā laikā un tāpēc ir pilnīgi pamatota, taču dzīve pastāvīgi mainās, un mums īstenībā ši esence ir nepieciešama tikai tik ilgi, kamēr paspējam to garīgi integrēt savā dzīvē, pēc tam tā var doties tālāk."
un tieši tā arī ir... esmu šeit minējusi, ka krāju eņģeļu figūriņas. Patinot "filmu" atpakaļ secinu- pirmo figūriņu, mazu sēdošu eņģelīti nopirku, kad atnācām uz šo māju dzīvot. Tad pamazām vienam pievienojās nākošā.. tā tas turpinājās kādu laiku, daudz tika dāvināti.. pati pirku tikai tad, ja ļooti patīk.. pirms kāda gada, lielu daļu saliku atvilknē, un palika dīvaini.. vairs it kā nekrāju, bet izmest žēl... un protams no visām tāpat neatteiktos, jo daudzas ir ar stāstu. Un tagad secinu, ka laikam man tai laikā vajadzēja, lai kāds mani šeit pasargā. Ko darīt ar šo kolekciju, vēl neesmu izlēmusi.
Vēl interesanta lieta bij par lietām, ko mēs gribas izmantot līdz pēdējam, kamēr nav izmantojuši visu lietas vērtību. Viss uz pasaules ir saistībā, un autore saka, ja mēs intensīvi mēdzam no lietām izspiest līdz pēdējam, tad visums to pašu dara ar mums.
Laikam jau es šai grāmatā atrodu atbalstu, tai rīcībai, ko gribas darīt, tas ir lidināt ārā daudzas lietas :)))) jā.. jā.. tai skaitā lielos žurnālu kalnus... nu labi.. tos pamazām sakurināšu... bet ir lietas, ko tiešām it kā žēl mest, bet sludinājumus laikam gan nelikšu :))) liekas ir gan kasetes, gan vecas skolas laika kolekcijas, gan grāmatas, gan mīkstās rotaļlietas.. daļu rotaļlietu Luīze ņems līdzi uz Rīgu,dodoties uz 22. nodaļu bērnu slimnīcā. Es ieminējos, Luīze piekrita. Cerams ka tur tās ņems pretim.. ja nē, pa kluso atstās, katrā palātā pa kādai ienesīs. Gan jau abas ar Elīnu izdomās kā tās mantas tur atstāt.
Elektrisko riekstiņpannu, ko esmu atzinusi par man galīgi nederīgu štruntu jeb krāmu, teicās paņemt lielā meita.
... nu tā pamazām gribu atbrīvoties no lietām.. es to kādreiz darīju pamazām.. bet nu esmu nolēmusi, tā! pa īsto :))) Nu protams, ka tā jau nu nebūs, ka nu salasījusies grāmatu, metīšu ārā visu ko neesmu gadu kustinājusi.. nu nē.. tas noteikti neattieksies vel uz ļooti daudzām lietām. Jo ir lietas- relikvijas, un ir lietas, kam tomēr arī man vajadzīgs ilgāks laiks.
Jā.. es zinu, kāds izlasīs un nodomās- šitā persona neko nav dzirdējusi, ne par Otro elpu, ne par zaļo dzīvesveidu.. nu neko, ne par ko :))) nē, mīļie... esmu, esmu.. bet nu es esmu Madona... un kaut kur dzīties un kaut ko vest, man nesanāks ne izdevīgāk, ne zaļāk. Ja man būtu vairāk bloga komentētāju, kam kaut kas īpašs interesē, tas jau būtu cits stāsts. Bet man tādu nav :)) Šoreiz esmu stipri egoistiska :)) domāju par sevi :)) Bet ja nu gadījumā ir lietas, kas tevi ļooti, ļooti interesē, tad saki droši. Varbūt man vel kaut kas tevi interesējošs nav izmests. Kaut gan, man jau krietnu laiku ir "akcija", tā bērni smejas.. ik dienas izlidināt vismaz pāris lietas.. dažreiz uzjautāju Elīna, ja vajag, vel nemetīšu, ja ne- pa taisno.
Ja neesi lasījusi šo grāmatu, tad iesaku.
Ja esi lasījusi šo grāmatu un zini par ko es runāju, tad-
kā Tev iet ar atbrīvošanos no krāmiem?
7 komentāri:
Krāmu lieta manā dzīvē ir aktuāla kādu laiku. Es zināju, ka manā mājā tādi IR, bet es nevarēju tos atrast. :) Piemēram - 15 gadus veci avīžu izgriezumi, kurus es pēdējo reizi šķirstīju pirms - jā!-15 gadiem! :D Es neuzskatīju tos par krāmiem, līdz kādā dienā es sapratu, ka tie tomēr tādi ir. :D Un nodevu tos makulatūrā kopā ar kaudzi vecu žurnālu.
Es lasīju šo grāmatu pirms pāris mēnešiem. Nosaukums bija daudzsološs, bet saturs mani neuzrunāja. Es pat neatceros, kas tur bija rakstīts. Toties uzrunāja kāds romāns - Millijas Džonsones grāmata ''Pārmaiņu vējš.'' Šīs grāmatas iespaidā divu dienu laikā man bija 5 ar pusi 100-litrīgie maisi ar ārā metamiem krāmiem :)
Lai veicas mājas tīrīšanā!
Jā... Arī man šis temats nav svešs. Cik sevi atceros, vienmēr esmu iemanījusies apaugt ar dažādām "ja nu kādreiz noder" lietām. Esmu pat dzirdējusi, ka ir pat kāda psihiska slimība, kuras iespaidā cilvēks neizmet pilnīgi neko. Nu tik traki ar mani nav.:D Cenšos vismaz 2rez gadā veikt lielo ģenerālo tīrīšanu.
Par šādu grāmatu dzirdu pirmo reizi. Būs man arī jāizlasa :)
Līdz tādai ārā mešanai droši vien ir vienkārši jānobriest. Es to vēl neesmu izdarījusi. :) Un, ja kādreiz arī atmetu visam ar roku un kko izmetu, āreče! - pēc pāris dienām to noteikti savajagās. :)
Man gan liekas, ka, jo dienas, jo vairāk mani pārņem zaļā domāšana, kas neļauj izmest ārā lietas, kuras vēl iespējams kaut kādā veidā transformēt. Un jo dienas, jo vairāk es atgriežos pie senām lietām - sava nostaļģijas deva tai visā ir, laikam veca kļūstu. :) Tā, pēdējā laikā sapņoju, ka jāiet uz "baraholku" nopirkt veco padomjlaiku sienas pulksteni, kas sit bimm-bamm ik pārstundas :D Kkāds sentiments tas laikam - vienā radu mājā tāds vēl joprojām darbojas un man ļoti patīk. :) Kkas ļoti silts un mājīgs tajā "bimm-bamm" skan. Bet varbūt vienkārši - bērnības sajūtas un atmiņas..
Bet vispār - ja nu akurāt met laukā kādas interesantas lietas - ieraksties gan! Mazums ļaužu te ieskatās, lai arī nerakstās.
Paldies par domām...
Katrs jau mēs esam savādāks, un katram jau ir noteikti citi vārdi lai mūs uzrunātu. Es tam pilnīgi piekrītu, ka kādam šī grāmata liekas pilnīgi garām, jo diezgan daudz ir viss kopā savīts ar fen šui. Tas var kādam traucēt. Man ne, jo es to vienkārši izlasu, bet viss izlasītais jau man nav jāpieņem kā likums. Mani grāmata uzrunāja, jo ir īsi un konkrēti viss pateikts,.. nav caur puķītēm. Un man tā nāk tieši laikā kad man tas vajadzīgs. Gan iekšēji, gan āreji, lasīju šo grāmatu sev pareizajā laikā. Varbūt pirms kaut kāda laika arī mani tā neuzrunātu nu nimaz. Vienkārši man šobrīd jau ieslēgusies domāšana šajā virzienā, ka man kaut kas traucē.
Tavu pieminēto grāmatu mēģināšu izlasīt ;)
Ikdienā es arī bieži izmetu šis liekās mantas. Ir bijuši visādi gadījumi. Es nezinu vai jēga no dāvanas sāls trauciņa, ja man viņš totāli besī :)))) otrā dienā ņēmu viņu un izmetu. Vienīgi tās domas ir saglabājušās, tas nozīmē, ka manī ir kaut kāda iekšēja vainas apziņa. Man vēl jāiemācas arī domāšanu patīrīt. :)))
Esmu kādas 3x pilnīgi un galīgi izrevidierējusi skapi un drēbes atdevusi. Esmu pārceļoties tik daudz ko izmetusi... bet nu mēdzu atkal un atkal apaugt.. kā tur saka: ja lietas nelieto, nekustina, rodas sabiezējusi enerģētika, kas iespaido cilvēka enerģiju. Un es vienkārši gribu justies labāk.
un tās ja nu kādreiz noder.. oii, piemēram- toletes papīru rullīši, ar domu, viņos var puķes sapiķēt, bet es nekad pa šiem gadiem neesmu šo ideju izmantojusi :)))) tāpat šie trauciņi no margarīna.. nu ne jau visius es tur mazgāju, nolieku, bet nu pa reizei... nu neesmu viņus tā lāga i izmantojusi, bet vietu virtuves skapītī aizņem. Tātad!- tas tomēr ir krāms :))))))
Bet ar to, varbūt noderēs, tas šai grāmatā rakstīts- "ja šādi jūs domājat, tad visumam sūtāt vēstījumu, ka neticat tai spējai nodrošināt sevi ar visu nepieciešamo, tādējādi arī turpmēk vienmēr jutīsieties neaizsargāts un nedrošs par savu nākotni."
Jā, jā un velreiz jā.. es tev pilnīgi piekrītu par visiem 100 punktiem. Un to nevar izdarīt nerēķinoties ar saviem apkārtējiem. Man piemēram aizbraucot pie sava mammuča ir lietas kas tracina un gribas izmest, bet es to nedaru, vai arī pasaku un gaidu, kad pati piekritīs.
Un kad mēs atbrīvojāmies no kaut kā lieka, mēs radam vietu ienākt kaut kam jaunam. Jaunām lietām, jaunām enerģijām, jaunām attiecībām, jaunam spēkam sevī.
Ir tā ka dažreiz šīs nenokārtotās lietas traki velk mūs atpakaļ pagātnē, neļauj pieņemt šodienu, un radīt labāku rītdienu.
Pastāstīšu gadījumu iz mūsu dzīves. Nomira vīratēvs. Ienākot virtuvē viņa vieta pie galda... bet tā nu sanāca, ka es izdomāju, ka vajag pirms bērēm virtuvē mazuliet pagrozīt iekārtu, lai ērtāk saimniecēm darboties... un kad iesāku, tā aizgāja... uztaisīju ģenerēlo, ar tapešu pārlīmēšanu, pat linoleju nomainījām. Virtuve izskatās pilnīgi savādāk, jo skapīši, galds ir pārbīdīti. Teikšu kā ir, bija daudz vieglāk.. it seviški vīramātei, kura tur dzīvo viena.. nē... mēs neaizmirsām par vīratēvu, nebut ne.. bet mēs atvieglojām sev palicējiem dzīvi. Notikumus jau neizmainīsi, neko atpakaļ nepagriezīsi.. tālāk jādzīvo... un tas toreiz bija neapzināti, vienkārši tā likās tai brīdī, ka vajag. Tagad esam pateicīgi tobrīd izdarīto.
Tas ka patīk senas lietas, tās pievelk, tas ir feini, tātad, tavai enerģijai šobrīd tieši to vajag, tevi tas uzlādētu, iepriecinātu. Tev tas radītu labsajūtu. Bet kādam citam varbūt tāds pulkstens jau ir izbesījis un grib no tā krāma tikt vaļā.
Un teikšu godīgi, nu tādas plikas tukšas mājas man ar nepatīk.. man liekas ka katram jau mums ir kaut kāda pagātne, ka mēs neesam no nulles. Māsai interjers ir tas tukšais, nekā lieka.. . es to pieņemu, bet tas nav man... Man arī patīk mājas ar tādu it kā mājas gariņu.. ar dvēselīti...
Bet par tām transformējamām lietām- nu jā.. es arī atbalstu, tikai heijā.... paiet pat gadi, bet es to tā arī neesmu izmantojusi, vai izdarījusi... ir man tādas lietas... nu jā.. tā jau ir manis pašas nolaidība :))))))
Paldies par komentāru....
To, ka man ir daudz krāmu, sapratu pārvācoties, jo tā mantu vākšana vienā brīdī sāka nogurdināt. Tiesa, es sev apsolījos, ka izmetīšu visas liekās lietas jau jaunajās mājās, jo daļa šo krāmlietu ir sekas manam "gribu dzīvot zaļāk".
Bet šo to gan mācos - kā neapkrauties ar liekām lietām un būt zaļākai reizē - vispirms kārtīgi padomāt un tad pirkt. Un dāvināt to, ko vēlas saņēmējs, vai vismaz kaut ko tādu, kas ir izlietojams, nevis noliekams uz plaukta maliņas.
Ierakstīt komentāru